Asociācija: Metāllūžņu uzpircēji nereti darbojas nelegāli

Par metāllūžņu pareizu apsaimniekošanu vairumā sabiedrības ir maz zināšanu, un metāllūžņu uzpircējiem nereti nav atbilstošas atļaujas šīs darbības veikšanai, raidījumam “Vides fakti” norādīja Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācijas prezidente Inga Antāne.

“Tā ir problēma, ka sabiedrība lielā mērā nezina, kā pareizi apsaimniekot metāllūžņus,” uzsvēra Antāne.

Plašajā sludinājumu klāstā, kur piedāvā iegādāties vecus metāllūžņus, bieži vien nav norādes nedz uz licences, nedz atkritumu apsaimniekošanas atļaujas numuru, skaidroja Antāne.

“Ir cilvēki, kuriem tā ir nelegāls rūpals, jo netiek ievērotas nekādas vides prasības. Sanāk, ka cilvēki savāc metāllūžņus, kaut kādus atkritumus, bet tas, kas tajos nav vērtīgs,  pēc tam nonāk mežā.

Ja jūs atdodat savus metāllūžņus vienkārši kādam, kas ar busiņu piebrauc pie mājām, jūs nezināt, kas tālāk ar tiem notiks. Jūs nezināt arī, cik jūs pārdevāt, jo ļoti bieži nav svaru, uz kā to visu nosvērt,” norādīja Antāne.

Asociācijas prezidente uzsvēra, ka pareizi būtu utilizēt nevajadzīgos metāllūžņus, tos nododot uzņēmumiem, kuriem ir licence, atkritumu apsaimniekošanas atļauja un finanšu nodrošinājums. Tādā gadījumā viss ne tikai tiks korekti nosvērts, bet arī samaksāti nepieciešamie nodokļi. Līdzīgā veidā būtu jāapsaimnieko nolietotie transportlīdzekļi.

Kaut arī Valsts vides dienesta (VVD) mājaslapā var pārliecināties, vai konkrētajam uzņēmumam ir nepieciešamā atkritumu apsaimniekošanas atļauja un kurš likumīgi var pieņemt metāllūžņus vai nolietotās automašīnas, to dara retais.  Viens no risinājumiem, kā uzlabot situāciju, būtu likt jau sludinājumā norādīt gan uzņēmuma nosaukumu, gan reģistrācijas numuru, lai katrs, kurš nodod metāllūžņus, varētu pārliecināties, ka tie nonāk pie licencēta komersanta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norādīja, ka tādu priekšlikumu šobrīd izvērtē, izstrādājot grozījumus atkritumu apsaimniekošanas likumā.  

“Plāno, ka šādu prasību varētu turpmāk ieviest, lai, izlasot šāda veida sludinājumu, ikviens varētu izsekot,  vai tas, kurš piedāvā atbilstošo pakalpojumu, ir tiesīgs to veikt. Pretējā gadījumā par apsaimniekošanu īsti runāt nevar, jo tas ir ātrais, nelegālais bizness,” skaidroja Vesere.

Paredzams, ka VVD varēs veikt kontrolpirkumus, lai atklātu, kurš darbojas nelikumīgi un rada draudus gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi.

Ja metāllūžņus apsaimnieko pareizi, tos, atbilstoši šķirojot, ir iespējams pārvērst derīgās izejvielās. Netīrus metāllūžņus ir iespējams pārstrādāt, atdalot piemaisījumus un tikt pie diviem izejvielu veidiem, stāstīja SIA “Tolmets” metāllūžņu iepirkšanas nodaļas vadītājs Aleksejs Ananjevs.

“Iegūstot krāsainos un melnos metāllūžņus, mēs varam tos eksportēt uz metalurģijas uzņēmumiem visā pasaulē. Mūsu uzņēmumā nonāk gan automašīnu vraki, gan sadzīves tehnika. Protams, te stāsts ir par nebīstamo metāllūžņu pārstrādāšanu – tādu, kas ir bez šķidrumiem, bez kaitīgiem piemaisījumiem,” norāda Ananjevs.  

Melno un krāsaino metālu atšķiro ar automātisko mehanizatoru, kas metāllūžņus atdala no piemaisījumiem. Tālāk pārstrādāto metālu ved uz valstīm, kurās ir metalurģijas uzņēmumi, pārsvarā Āzijā.

Kopumā Latvijā vienā dienā ievāc 1000 tonnas metāllūžņu, no kuriem piektā daļa ir piejaukumi, kas nav izejmateriāls, un tie tālāk aizceļo uz Getliņu poligonu. Aptuveni reizi mēnesī no ostas aizceļo kuģis ar metāllūžņiem, kuru kopējais apjoms sasniedz 40 000 tonnu un to vērtība 15 miljonus eiro.

Vesere norādīja, ka izejvielu pieprasījums ir tik liels, ka daudz uzņēmumu ar to ir gatavi nodarboties un metāllūžņu nodošanas iespējas Latvijā ir gana plašas. Arī uzņēmumu, kas ir saņēmuši nepieciešamās atļaujas, Latvijā esot pietiekoši daudz.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt