Kā ik gadu vasaras nogale un rudens mēneši postījumus nes aitu audzētāju saimniecībām, kuru ganāmpulkus plosa vilki. Arī Aitu audzētāju asociācijas ekspertes Dinas Avotiņas saimniecībā Alojas pusē vilki paviesojušies jūlija nogalē:
''Sešos no rīta, izejot ganībās, mēs konstatējām, ka mums ir beigtie dzīvnieki, pārējie satracināti, sakosti. Varbūt pie vainas mūsu modrības zaudēšana, jo saplēsts tika tieši tas bariņš, kas ganās mājas tuvumā, gandrīz pie kūts, un te vilki pa maliņu ienāca. Kur pa perimetru novilkts elektriskais gans - pat tuvāk mežam -, tur zaudējumu nav.''
Patlaban Latvijā valsts kompensāciju par savvaļas dzīvnieku radītajiem zaudējumiem nav. Pirms diviem gadiem asociācija uzsāka arī lauksaimnieku aptauju, lai datus par postījumiem iesniegtu Eiropas Savienībai. Taču paši aitkopji par gadījumiem ziņoja kūtri.
Eksperte vērtē, ka šobrīd dati par ziņojumiem atspoguļo aptuveni 30% no patiesā uzbrukumu skaita aitu ganāmpulkiem.
''Kā apburtais loks veidojas: cilvēki neziņo Valsts meža dienestam, it kā neredzot tam jēgu un tikai lieki tērējot laiku. Bet Eiropas oficiālajai statistikai ir Valsts meža dienesta dati, un tad sanāk situācija, ka Latvijā ar vilkiem problēmu nav. Vilku aizsardzības programma arī ir Eiropas programma. Latvijā to ievēro, mums nav paredzēti nekādi kompensējošie mehānismi,'' klāsta Avotiņa.
Kopš vilku medību sezonas sākuma 15. jūlijā nomedīti 13 vilki. Kopumā šajā sezonā Valsts meža dienests atļāvis nomedīt 250 vilku, bet limitu iespējams palielināt pēc kvotas izpildes. Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta, ka pagaidām saņemti seši lauksaimnieku ziņojumi par vilku uzbrukumiem mājlopiem:
''Izceļas Ziemeļvidzeme, vienā saimniecībā uzbrukumi notikuši divas reizes - vilki uzbrukuši vienreiz, pēc četrām dienām atkal atgriezušies. Uzbrukumi notiek, mazāk nepaliks. Pēc statistikas tieši septembra mēnesī parasti ir uzbrukumi. Vajag pakonsultēties ar medniekiem, ar dienesta darbiniekiem, vai vilki ir manīti, var noteikt ar piegaudošanu.''
Mežzinātnes institūta ''Silava'' zoologs Jānis Ozoliņš gan norāda, ka pašu vilku populācijā šogad izmaiņu nav.
Kopumā valstī ir līdz 600 vilku un līdz medību sezonas beigām, visticamāk, būs uz pusi mazāk. Skaidrojot vilku uzbrukumus saimniecībām, viena no hipotēzēm ir Āfrikas cūku mēra ietekmē izmainītais mežacūku skaita blīvums, kuras par maltīti bieži kļūst arī vilkiem.
Savukārt aitas lauku sētās šajā laikā ir viens no iekārojamākiem vilku medījumiem.
''Augusta un septembra miglainās naktis vilki izmanto aizsegam un daudz biežāk dodas savos nedarbos. No elektriskā gana jēgas gan nav - divi vai trīs, vai četri vadi vilku neaizturēs, tad vajadzīgs nopietns elektriskais žogs, kurš ir sava veida kapitālieguldījums, un acīmredzot tas ir iemesls, kāpēc zemnieki bez politiķu un lauksaimniecības subsidētāju atbalsta negrib pie tā ķerties, jo tas ir padārgi, tas sadārdzinās aitkopības izmaksas,'' secina Ozoliņš.
Konstatējot vilku vai citu savvaļas dzīvnieku uzbrukumu, zemniekus aicina ziņot Valsts meža dienestā vai pašvaldību medību nodaļās, lai tomēr iegūtu pilnvērtīgus datus par zaudējumiem.
