Ārsts norādīja, ka pacientiem šī sindroma simptomi parādās arī naktīs, kad cilvēks mostas ar notirpušiem pirkstiem un ir vēlme tos izkrakšķināt, lai dabūtu tirpoņu ārā. Šādā gadījumā visticamākā diagnoze būs karpālā kanāla sindroms, kuru var diagnosticēt ārsts speciālists. Ja nav pilnīga skaidrība, var veikt papildizmeklēšanas metodes – neirogrāfiju, elektromiogrāfiju, kur noteiks, vai šī diagnoze ir vai nav apstiprināma.
Krustiņš skaidroja: "Ne vienmēr tas nozīmē, ka uzreiz ir jāoperē roka. Pareizi izdarīta operācija ir gandrīz simtprocentīga metode šo simptomu likvidēšanai, bet profilaktiski pacientam ir iespēja vērsties pie ergoterapeita vai fizioterapeita uz nervu stiepes vingrināšanas programmām. Var arī izmantot nakts ortozes, kuras neļauj naktī plaukstai saliekties un spiest nervu un cīpslas."
Tāpat pieejama arī medikamentozā terapija – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un galu galā steroīdu blokādes, kas var palīdzēt un paildzināt laiku līdz operācijai.
Ārsts norādīja, ka slimības attīstību veicina dažādas aktivitātes, kas saistītas ar ilgstošu pirkstu saliekšanu, smagu darbu, piemēram, pavāra arods, adīšana, darbs ar nepareizas ergonomikas datorpeli.
"Viens no profilakses veidiem ir arī nodrošināt pareizu ergonomiku strādājot. Tāpat jābūt pareizām atpūtas pauzēm, kas regulāri jāievēro karpālā kanāla sindroma profilakses nolūkos,"
uzsvēra speciālists.
