Pāvilostas iedzīvotāja Elīna kopā ar meitu katru vakaru sētā, kā arī piemājas laukos un pļavās stundas laikā salasot vismaz 1100 kailgliemežu. Salasītie kaitēkļi tiekot iznīcināti gan mehāniski, gan ar sālsūdeni, palīdzējis arī amonjaks.
Savukārt Pāvilostas iedzīvotājs Egils Lapinskis nelūgtos viesus vilinot uz speciālām barotnēm, kur ik rītu vienuviet tos savācot. “Uztaisu speciālas piebarošanas vietas, vecas puķes vai ko tamlīdzīgu, kas tiem patīk, un tad viņi nāk. Rekords bija pirms divām dienām - uz šo mazo pleķīti, uz pieciem kvadrātmetriem, 442 gabali bija,” stāstīja Lapinskis.
“Tas ir pilnīgs trakums un nebeidzama cīņa jau astoņu gadu garumā,” atzina pāvilostniece Ella Mūrniece, kura izmēģinājusi dārgos, veikalos nopērkamos preparātus.
Savukārt viņas kaimiņiene Baiba Blaubārde savulaik pat speciāli iegādājusies skrējējpīles. Iegādātie putni gliemežus esot ēduši, taču nākamajā dienā pīles nobeigušās, stāsta sieviete. Viņasprāt, iemesls bijusi pārēšanās. Blaubārde savā piemājas dārzā vairs neaudzē ne zemenes, ne dārzeņus, jo visu sagraužot kailgliemeži.
Vēlās vakara stundās vai lietainās dienās tos var sastapt arī Upesmuižas parkā, bet nupat gliemeži pietuvojušies arī Pāvilostas centram.
“Ja pirms tam kādu atsevišķu redzēju, nošausminājos, bet tagad ir tiešām daudz. Reizēm, ja tu ej, tad žļerkst zem kājām,” stāstīja Pāvilostas iedzīvotājs Ģirts Vagotiņš-Vagulis.
Kā uzskata pāvilostniece Marita Horna, tad cīņā ar Spānijas kailgliemezi mazdārziņu un piemājas saimniecību īpašniekiem steidzami palīgā būtu jānāk valsts institūcijām, ar likumu nosakot šo sugu kā invazīvu. Tas ļautu sakārtot normatīvos aktus, nosakot kompetences un atbildību, kā arī atvieglotu piekļuvi ķīmiskajiem apkarošanas līdzekļiem un paredzētu kompensācijas par radītajiem postījumiem.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norādīja, ka šobrīd ir svarīgi nevis papildināt invazīvo sugu sarakstu, bet gan ķerties klāt pie Spānijas kailgliemeža ierobežošanas.
“Sosnovska latvānis ir invazīvo sugu sarakstā, vairs neatceros, cik gadus. Taču, kā zināms, īpaši mazāk to mums nav palicis. Pašvaldībām vajadzētu iet pie saviem deputātiem, galu galā nākamgad ir vēlēšanas, un paprasīt, ko tad viņi darīs ar Spānijas kailgliemežu ierobežošanu,” pauda Svilāns.
Pāvilosta ir viena no 60 vietām Latvijā, kurā šobrīd konstatēta Spānijas kailgliemežu izplatība.
