Čens Gvū jau vairāk nekā 30 gadus Ķīnas austrumos nodarbojies ar pērtiķu dresēšanu. Šo arodu viņš mantojis no sava tēva, kurš savukārt to apguvis no vectēva, tā kā tā ir ļoti sena tradīcija. Tomēr tradīcijas mainās, un arī uz šo praksi arvien vairāk cilvēku sāk raudzīties skeptiski. Šodien Čens savam pērtiķim māca akrobātisku triku, kas tam būs jāveic kopā ar kazu – pērtiķim nāksies iemācīties balansēt uz priekšķepām, turoties pie kazas ragiem.
Viņa saimnieks Čens Sužū pilsētā ir viens no vairāk nekā 2000 dzīvnieku dresētājiem, kas nodarbojas ar šādu un līdzīgu triku mācīšanu dzīvniekiem, un kopumā Ķīnā šajā nozarē nodarbināti 20 000 cilvēku. Pēc tam šie priekšnesumi tiek atrādīti cirka izrādēs, dažādos festivālos vai vienkārši uz ielas, cerot piepelnīties. Skatītāju šīm izrādēm netrūkst, taču arvien vairāk uzmanību šai praksei pievērš dzīvnieku tiesību aktīvisti, uzskatot, ka tā ir nevajadzīga dzīvnieku mocīšana.
“Uzstāšanās dzīvniekiem nevar būt instinktīva. Neviens no dzīvniekiem, vai tas būtu pērtiķis, kaķis, lācis vai kāds cits dzīvnieks, neko no tā dabiski nedarītu. Viņi pakļaujas tikai tad, kad tiek fiziski mocīti, un apgūst trikus tikai aiz bailēm no soda," uzskata dzīvnieku tiesību aizstāve Vena Vena.
Dzīvnieku dresētāji tam gan nepiekrīt, skaidrojot, ka ar sišanu dzīvniekiem nevar neko iemācīt, kā piemēru minot pašam dresētājam bieži vien bīstamos trikus ar tādiem plēsējiem kā tīģeri. "Lai gan dzīvnieki nespēj runāt, viņu sirdis ir līdzīgas cilvēku sirdīm – ja tu pret viņiem labi izturēsies, viņi izturēsies labi arī pret tevi. Ja tu uzticēsies, viņi šo uzticību nepievils. Tas ir tik vienkārši," stāsta tīģeru dresētājs Liu Činsuns.
Tomēr arī amatpersonas ir skeptiskas. Tāpēc arī Ķīnā veiktas vairākas izmeklēšanas, lai pārbaudītu, vai Ķīnas cirki tiešām ievēro dzīvnieku labturības noteikumus, jo diezin vai kāds pērtiķis tiešām labprātīgi gribētu uz priekšķepām balansēt uz kazas ragiem.
