Sargājot lašupes, Valsts vides dienests ik rudeni palielina inspekciju skaitu reģionos, piesaista papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Zemessardzes, kā arī sadarbojas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un pašu dienesta pilnvarotajām personām – sabiedriskajiem vides inspektoriem.
Lašu saudzēšanas laikā VVD arī aicina sabiedrību ziņot inspektoriem par nelikumīgu šo zivju ieguvi. Tādas sargāšanas galvenais iemesls ir fakts, ka Latvijas upēs dzīvo tikai ap 10 – 15 procentu dabīgā nārsta lašu, bet pārējie ir zivjaudzētavās audzētie un ielaistie laši. Iznīcinot dabīgo lašu populāciju, tos vairs nebūs iespējams atjaunot.
"Tiek veikti reidi, pārsvarā nakts laikā. Arī pārkāpējs kļūst gudrāks, zina likumdošanu. Bieži vien ir tā, ka nelegālos rīkus nomet zemē un saka, ka tie nav viņa rīki," stāsta Eduards Sproģis, Valsts vides dienesta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs. Tādēļ dienests par vairāk nekā simt tūkstošiem eiro plāno iegādāties termokameras, nakts redzamības ierīces un meža kameras, ar ko pārkāpējus varētu jēdzīgāk fiksēt.
"Galvenokārt tās būs Ventas, Gaujas un Salacas baseina upēs. Projekta ietvaros paredzēts iegādāties 20 meža kameras, 25 nakts redzamības ierīces un deviņas termokameras.
Termokameras un nakts redzamības iekārtas ir portatīvas, pārnēsājamas. Tās katram inspektoram pašam reidā ņemamas līdz. Meža kameras tiks izvietotas pie lašu berzes vietām, kur parasti koncentrējas maluzvejnieki lašu nārsta laikā," atklāj Sproģis.
Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Eduards Sproģis skaidro, ka tādējādi būs iespējams gan operatīvāk kontrolēt, gan pārkāpumus pierādīt.
Tomēr dienesta iecere pie jaunā aprīkojuma tikt jau līdz tuvākajai lašu nārsta sezonai var neīstenoties, jo atklātajā iepirkumā saņemta sūdzība. Firmai «Kemek Engineering» tādas nakts redzamības tehnikas tirgošanā ir vairāku gadu pieredze, un pārdošanas vadītājs Ivars Javaitis uzsver – vides dienesta konkursa prasības liek domāt, ka tās var izpildīt konkrēts ražotājs. Tādējādi esot ierobežota tirgotāju konkurence.
Firmas sūdzību iepirkumu uzraugi skatīs 9.augustā, bet vēl pēc tam kāds laiks paies, līdz pieņems lēmumu, vai ļaut turpināt iepirkumu. Tikmēr vides sabiedriskais inspektors Aivars Ruņģis spriež, ka ar jaunas novērošanas tehnikas izlikšanu upju krastos būs par maz. Viņš domā, ka lietderīgāk būtu naudu tērēt tieši inspektoru algošanai zivju nārsta laikā, turklāt ne tikai piejūras vietās.
Jaunu palīgierīču iegāde gan nenozīmē plānu atteikties no inspektoriem vai mazināt to darbu, norāda vides dienestā. Pērnā rudens dati rāda, ka visaktīvāk maluzvejniekus izdevies pieķert Ventā. Ik rudeni oktobrī un novembrī vides sargi atrod ap 700 – 800 nelikumīgu makšķerēšanas un zvejas rīku.
