Līdzšinējā sistēma, kad suņu reģistrācija notikusi brīvprātīgi, nav nesusi nekādu rezultātu. Patversmes ir pilnas ar nezināmu īpašnieku dzīvniekiem. Rīgas pašvaldība nodevās no suņu saimniekiem gadā iekasē aptuveni 20 000 eiro, tas ir, no aptuveni 2000 cilvēku, lai gan visiem ir skaidrs, ka šo dzīvnieku skaits pilsētā ir krietni lielāks.
Suņu uzskaite Latvijā šobrīd ir nepilnīga. Ja patversmē nonāk kāds noklīdis dzīvnieks, ir sarežģīti noskaidrot tā saimnieku. Arī gadījumos, ja suns ir uzbrucis cilvēkam, ir grūti noskaidrot, vai dzīvnieks ir ticis vakcinēts pret trakumsērgu.
Arī pilsētas, kas iekasē nodevas par suņu uzturēšanu, nevar pateikt, cik šo dzīvnieku dzīvo viņu teritorijā.
No nākamā gada šajā jomā gaidāmas lielas izmaiņas. Visi suņi, kuri vecāki par sešiem mēnešiem būs jāčipo un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā. "Pilsētā nodeva nav liela. Tā ir ieviesta tāpēc, ka šāds dzīvnieks rada slodzi pilsētas infrastruktūrā. Pat, ja viņš dzīvo privātmājā, tāpat reizi gadā viņš varbūt iziet pastaigāties un zem krūmiem piedzimst kucēni, kuriem nav saimnieku un kuriem ir vajadzīga pilsētas rūpe," Latvijas Televīzijai pastāstīja Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks Askolds Kļaviņš.
Nodevas apmērs Rīgā ir 8,54 eiro. Iekasētā nauda tiek izlietota klaiņojošu suņu sterilizācijai, kā arī pastaigu laukumu ierīkošanai un uzturēšanai. Jo vairāk cilvēku maksās nodevu, jo suņiem būs piemērotāka infrastruktūra pilsētā. Vienotā reģistrācijas sistēma Rīgai ļaus vieglāk apzināt suņu saimniekus. Dzīvnieku reģistrēšanai ir arī daudzi citi plusi.
"Ir jābūt kaut kādai kārtībai, vakcinācijai pret trakumsērgu, lai varētu izsekot, vai suņi ir vakcinēti, vai nav. Trakumsērga ir viena no tām slimībām, kas apdraud arī cilvēku. Bieži mēs presē lasām gadījumus, ka sakosti tiek cilvēki, bet nav informācijas, vai suns ir bijis vakcinēts, vai nav," stāsta Lauksaimniecības datu centra pārstāve Mairita Elbrete.
Līdz šim Latvijā tika čipoti un reģistrēti tie suņi, kuri piedalās izstādēs un tie, kurus saimnieki ņem līdzi ceļojot uz ārvalstīm.
Sastaptā divu suņu saimniece Mareta uzskata, ka dzīvnieku čipošana - obligāta vai neobligāta ir pašsaprotama un ļoti nepieciešama lieta. "Es, protams, rūpējos un gādāju par to, lai mani suņi patvaļīgi nekur nevarētu aizskriet, bet mēs jau nekad nevaram visu paredzēt simtprocentīgi. Ja kādreiz tas tā gadītos, tad cilvēki, kas šos suņus atradīs, viņi varēs aizvest pie veterinārārsta un vetārsts sazinātos ar mani un mani suņi nonāktu pie manis vai es uzzinātu, kas ar maniem suņiem ir noticis," pastāstīja suņu saimniece Mareta.
Obligātās čipošanas dēļ arī patversmēm būs vieglāk atrast pazudušos suņu saimniekus, savukārt īpašniekiem būs krietni sarežģītāk atbrīvoties no dzīvnieka, ja tas pēkšņi izrādīsies nevajadzīgs.
Jaunais reģistrs būs savienots ar kopēju Eiropas datu bāzi. Tiem cilvēkiem, kuri būs nolēmuši, savus mīluļus nereģistrēt un nečipot, tādā veidā ietaupot aptuveni 20 eiro, jārēķinās ar bargām soda naudām – līdz pat vairākiem simtiem eiro.
