Niedru pļaušana aizkavē arī straujo Papes ezera vienlaidus aizaugšanu, tādējādi palīdzot uzturēt dabas daudzveidību, arī tādu īpašu ezera putnu sugu kā lielo dumpi. “Šī konkrētā suga – lielais dumpis - ir pieņemta gan pēc Latvijas speciālistu un zinātnieku vērtējuma un pieredzes, gan dažādām pasaules un Eiropas zinātnieku atziņām kā suga, kuras laba populācijas pastāvēšana ezerā jau zināmā mērā norāda par relatīvi labu šo ezera bioloģisko stāvokli,” skaidro “Pasaules Dabas fonda” direktors Jānis Rozītis.
Papes ezerā aptuveni 100 hektāru platībā tiek pļautas niedres. Pašlaik, kad ezers ir labi aizsalis un viengadīgās niedres ir ideālā stāvoklī, pļaušanai ir īstais laiks. “Tagad tām ir nobirušas lapas, un tās ir izžuvušas un gatavas tādas, kā vajag. Pēc pirmajiem saliem tās iegūst gatavību. Parasti niedrājs ir džungļi, tur ir vecas, pelēkas un parasti sakrājušās niedres. Šeit katru gadu pļauj – tas ir īstais materiāls. Tās jaunās ir, kas katru gadu izaug pa jaunam un viengadīgās niedres ir pareizās – ideālās,” stāsta “ECO Roof” pārstāvis Valdis Šīmanis.
Niedru jumtu būvniecībai ir sena vēsture. Pirms vairākiem gadsimtiem tās izmantoja zemēs gar Baltijas jūras krastu, īpaši kūrortu zonās. Niedru jumta segums ir ekoloģiski tīrs un spēj kalpot pat 100 gadus. “Tas jau tā no seniem laikiem, kad katra paaudze ir mainījusi jumtu. Mēs rēķinam, ka tas ir cilvēka mūžs,” saka Šīmanis.
Niedru pļaušanas darbi Papes ezerā norisināsies līdz pat martam.
