Dienas ziņas

Eiropas prese par Pudždemonu

Dienas ziņas

Jelgavā sacenšas ziemas peldētāji

Ar pastaigu informē par lašveidīgo zivju populāciju

Ar nārsta vērošanas pārgājieniem informē par lašveidīgo zivju populāciju

Latvijā ir aptuveni 14 000 upju, un vairumā no tām nārsto lašveidīgo sugu zivis. Lai saglabātu lašveidīgo zivju populāciju, līdz 31.decembrim daudzās upēs noteikts makšķerēšanas liegums. Šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) inspektori aktīvi seko līdzi, lai nenotiktu zivju nelikumīga zveja, kā arī rīko lašu nārsta vērošanas pārgājienus.

Pirms vairākām dekādēm Daugava bija lielākā Latvijas lašupe, tomēr līdz ar hidroelektrostaciju būvniecību tajā vairs nenorit dabisks lašu nārsts. Šobrīd par lašupēm var uzskatīt vien četras Latvijas lielās upes. Tās ir Gauja, Salaca, Venta un Irbes upe. Taču par nārstošanas vietām lašveidīgo zivju sugas izvēlas arī mazākas upes un strautus.

Viena no tādām ir Strīķupe, kas nārstam pateicīga ar dzidro ūdeni un seklo gultni.

“Lašveidīgo zivju upes, tā varētu saukt tās mazās pietekas šīm upēm, kurās dodas nārstot taimiņi. Nārsto arī foreles, alatas,” stāsta DAP vecākais valsts vides inspektors Jānis Pērle.

Lašu un taimiņu vērošanas pārgājiens ir viens no Dabas aizsardzības pārvaldes zivju populācijas saglabāšanas pasākumiem, līdztekus inspektoru ikdienas reidiem sekojot līdzi, lai upēs nenotiktu maluzvejniecība.

Vides inspektori skaidro, ka zivju nārsts sācies vien pirms divām nedēļām un vismaz pagaidām neviens maluzvejnieks nav pieķerts. Lai arī sodi par lašu un taimiņu ķeršanu nārsta laikā ir bargi, inspektori jau vairākkārt no upēm ņēmuši laukā nelikumīgi ievietotus zvejas tīklus.

“Makšķerēšanas aizliegums ir no 1. oktobra līdz 31.decembrim ar jebkāda veida makšķerēšanas rīkiem Gaujas Nacionālajā parkā pie mazajām upēm, un Gaujā ir aizliegta makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu. Izņēmuši vairākus tīklus esam upēs. Ir vairāki makšķernieki, kuri ir pārkāpuši noteikumus - makšķerējuši, izmantojot vizuļus,” saka DAP vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus.

Ar šī gada spēcīgajām lietavām arī upēs ir cēlies ūdens līmenis, turklāt tas var negatīvi ietekmēt zivju resursu populāciju, skaidro inspektori.

Pastāv iespējamība, ka, ūdens līmenim pazeminoties, iznērstie ikri nonāks sausumā un aizies bojā.

“Visproduktīvākais lašveidīgo zivju nārsts ir tādā zemākā ūdens līmenī, jo tad tur, kur ir tās nārsta vietas, olīši, tad viņi visu laiku būs ūdenī. Šobrīd tā platība, plašums ir daudz lielāks. Ja līmenis krītas, tad attiecīgi ūdens paliek tikai dziļākajās vietās,” skaidro Jānis Pērle.

Savā ziņā laši un taimiņi Latvijas iekšējos ūdeņos ir aizsargājamas zivis. To paturēšana lomā ir aizliegta visu gadu, izņemot īpaši norādītās licencētās makšķerēšanas vietās, taču nārsta laikā arī tajās lašveidīgās zivis ķert nedrīkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti