Pagājušā gada decembrī visu Latviju pāršalca ziņa par Džesu, pret kuru necilvēcīgi bija izturējušies pašas saimnieki Zosēnu pagasta “Melnbāržos”. Viņu izglāba nevienaldzīgi kaimiņi. Smagi cietušo suni nogādāja dzīvnieku patversmē “Ķepu ķepā”, kur veterinārārsts ieraudzīja ārkārtīgi dziļas, strutojošas, pat pūstošas brūces suņa kaklā.
Tās bija veidojušās ļoti ilgu laiku, “pateicoties” govs ķēdei, kas saimniekiem bijusi garants – suns sargās māju un neklaiņos. Cilvēki nebija parūpējušies, lai ķēdi, sunim augot, palaistu vaļīgāk.
Valsts policijas Cēsu iecirknī tika ierosināts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots. Džesas saimniece – kāda daudzbērnu mamma – steigšus pameta īres mājokli un devās nezināmā virzienā. Kā runāja vietējie iedzīvotāji, it kā uz ārzemēm.
Džesa pārcieta nopietnu operāciju. Par spīti piedzīvotajam viņa nezaudēja dzīvesprieku un pacietīgi gaidīja savu īsto cilvēku, kurš par viņu rūpēsies un nepametīs nelaimē.
Sagadīšanās pēc arī Andris no Čiekurkalna Rīgā meklēja ģimenes draugu un kompanjonu jau patversmē adoptētam suņu puikam Ārčijam.
“Aizbraucām uz vienu, uz otru patversmi. Un tad vienu dienu nolēmām doties uz “Ķepu ķepā”. Aizbraucām ar bērniem uz turieni. Izstaidzinājām vienu sunīti, otru sunīti, un patiesībā mēs jau taisījāmies projām braukt un pagājām tā kā drusku tālāk. Un tur šī dāma gaidīja aiz sētas mūs. Un tad mēs teicām, ka izstaidzināsim šo jaunkundzi arī.
Un, ja tā var teikt, tad jau no pirmās iepazīšanās bija ļoti liela patikšana,” atcerējās Džesas jaunais saimnieks Andris Skanis.
Andris uzsver – mājas pagalmā vienmēr ir bijuši divi suņi, vienmēr – adoptēti patversmē. Jo tā ir iespēja kādam palīdzēt. Džesa to novērtējot un ik dienu izrādot pateicību par iespēju izdzīvot kārtīgu suņa dzīvi ģimenē, ne patversmē.
“Viņa ļoti paģēr to mīlestību. Viņa ļoti grib parādīt, ka viņa gaida, ka viņa ir tepat un ka viņa grib piedalīties. Tad, kad tu nāc mājās no darba, tad suns ir pirmais un gandrīz cīnās par to uzmanību. Re, re, te es esmu, es tevi gaidīju!” stāstīja Andris.
Džesa, lai socializētos ar citiem suņiem, ārpus sētas tiek vesta pavadā. To Andris cenšas likt pēc iespējas saudzīgāk un vaļīgāk, jo sunim šis process tomēr atgādina skaudro pieredzi.
Jaunais suņa saimnieks novērojis, ka, neskatoties uz piedzīvoto, Džesa tomēr nav zaudējusi uzticību cilvēkam.
“Džesa ir atradusi savas mājas un savus saimniekus, un mēs esam atraduši savu suni. Mēs esam ļoti priecīgi par šo iespēju, tikšanos un, kā saka, pēc labākās sirdsapziņas turpināsim draudzēties,” pauda Andris.
Andris nemaz neesot nojautis, kāds ir Džesas dzīvesstāsts. Jautāts, ko jaunais saimnieks domā par notikušo, viņš noteic – kameras priekšā tik spēcīgus vārdus teikt nedrīkst un uzskata, ka dzīvnieku spīdzinātājiem ir vieta cietumā.
“Tas laikam arī vairāk motivē dot tās mājas un dot to mīlestību, lai viņa saprot, ka ir taču arī savādāki cilvēki, ka šeit viņai tāds foršs mūžs varētu sanākt. Man liekas, ka tas ir gan sunim svētīgi, gan arī mums,” piebilda Andris.
Raidījums “4. studija” policijā noskaidroja, ka izmeklēšana Džesas spīdzināšanas lietā vēl turpinās.
Lai gan ir zināms bijušais suņa saimnieks, nežēlībai ir vairāki aculiecinieki, tomēr rezultāta šai lietai joprojām nav.