Stāsti

Aktualizējas jautājums par iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas centrā

Stāsti

Daugavpils novada Līksnas baznīcai būs jauns jumts

Dabas pētnieki šovasar ievākuši datus par aizsargājamo Eiropas platausu sikspārni

Ar īpašu raidītāju palīdzību Kokneses un Pļaviņu pusē pēta Eiropas plataušus

Dabas pētnieki šovasar ievākuši jaunus datus par retu un aizsargājamu sikspārņu sugu – Eiropas platausi. Eksperti strādājuši ar līdz šim Latvijā neizmantotu metodi – sikspārņi aprīkoti ar īpašiem raidītājiem. Jauniegūtā informācija ļaus daudz precīzāk un pamatotāk sagatavot topošo šīs sugas aizsardzības plānu.  

Šovasar Kokneses un Pļaviņu novadā izdevies noķert un ar raidītājiem aprīkot astoņus plataušus. Tas ļāvis iegūt jaunus datus par aizsargājamo sugu, jo līdz šim tā maz pētīta Latvijā. Noskaidrots, ka platausis lielākoties apmetas nokaltušās priedēs ar atlupušu mizu.

Papē dabas pētniecības lauka darbos sazvanītais sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis pastāstīja, ka sikspārņiem ar ķirurģisko līmi pielīmē uz muguras mazu radio raidītāju, kas noteiktā frekvencē visu laiku raida signālus.

“Mēs pēc tam pa dienu ar rokas antenām mēģinājām atrast, no kurienes šie signāli skan. Lielākoties viņi apmetas kokos, un mums bija pārsteigums, jo mēs gaidījām, ka viņi vairāk apmetas platlapjos kādos parkos, bet šie visi slēpās tieši aiz priežu mizām. Tāpat pētījumā apstiprinājās, ka viņi teju katru dienu tās mītnes maina,” pastāstīja Vintulis.

Platauši Latvijā vairāk pētīti kopš deviņdesmitajiem gadiem, taču nav datu par populāciju šeit, vairāk ir nejauši atradumi. Patlaban kopumā ir aptuveni 20 zināmas vietas, kur Latvijā atrodams platausis. Mazāk pētīta Kurzeme, saka zoologs. Pētnieki arī aicina iedzīvotājus ziņot dabas datiem vai pārvaldei, ja atrod mītnes vietu.

 

“Visbiežāk cilvēki redz, ka sikspārnis vakarā lidinās pagalmā, tāda ziņa gan pētniecībai neko neizsaka, jo tas var būt atlidojis 10 kilometru attālumā tikai, lai barotos. Taču gadījumi, kad sikspārņi dzīvo pagrabos vai māju apšuvumos vai jumtā, tad tā ir kolonija, un tie jau ir interesanti novērojumi, un tos mēs vienmēr gaidām, kad kāds mums atraksta,” stāstīja Vintulis.

Eiropas platausis ir aizsargājama un reta sikspārņu suga tādēļ, ka ļoti lēni vairojas - vidēji viens mazulis gadā. Pētījumi par mazo zīdītāju tiks izmantoti arī sugas aizsardzības plāna izstrādei.

“Platausim aizsardzības plānā būs jāmeklē iespēja saglabāt kaut kādus vecus kalstošu koku gabalus, jo viņiem vajag tās mizas un lielā daudzumā. Taču platausis arī maina visu laiku savu dzīves vietu, līdz ar to nav arī vajadzības aizsargāt kaut kādu vienu vietu, kā tas ir melnajam stārķim ar ligzdu mežā. Platausim vairāk vajag, lai kopumā Latvijā ainavā būtu tas, kas vajadzīgs. Un otrs ir pašu cilvēku darbība, mēs varam radīt labvēlīgus apstākļus, bet vienlaikus arī viegli iznīcināt, lietojot pesticīdus, neapdomīgi izcērtot dzīvotnes mežā vai nelaikā pārbūvējot ēkas. Tie ir faktori, kas ietekmē šo sugu,” skaidroja Vintulis.

Sikspārņu pētnieki darbu ar Eiropas platausi turpinās arī nākamgad, lai saprastu, kur mitinās jau lielākas sikspārņu kolonijas, un sugas aizsardzības plāns ir jāizstrādā līdz 2020. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti