“Rīga rada apmēram 40% no visiem atkritumiem Latvijā, mēs diemžēl nevaram sasniegt dalītās vākšanas rādītājus. Infrastruktūra, kas ir izveidota dalītai vākšanai, radikāli atšķiras Latvijas teritorijā. Likumi nosaka minimālos rādītājus. Rīgas pilsēta minimālos rādītājus gadu gadiem nav izpildījusi,” norādīja Pūce (intervijas tapšanas brīdi politiķis vēl nebija demisionējis)
Plastmasas iepakojumi ir viens no lielākajiem dabas piesārņotājiem pasaulē. 62% no ikdienā patērētajiem iepakojumiem ir no šī materiāla. Tos izmetot nešķiroto atkritumu konteinerā, no sadzīves atkritumu masas poligonā var sašķirot tikai 2% plastmasas, ko tālāk nodot pārstrādei. Plastmasas iepakojumam ir septiņi veidi – PET, HDPE, PVC, LDPE, PP, PS, vieglie iepakojumi jeb polimēri. Pirmos četrus veidus Latvijā pārstrādā, taču piekto, sesto un septīto, kas nereti ir norādīti uz iepakojuma marķējuma, Latvijā nemaz nepārstrādā.
Vides inženierzinātņu doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska uzsvēra, ka sabiedrībā netrūkst maldīgas informācijas par to, kurus no atkritumiem var un nevar pārstrādāt.
"Sabiedrībā ir mīts, ka vienreizlietojamās kafijas krūzītes var pārstrādāt, taču tā nav taisnība.
Konkrētā krūzīte ir sestais plastmasas veids, ko Latvijā nepārstrādā. Ir lieki to ievietot konteinerā, jo tāpat cilvēki uz šķirošanas līnijas šo plastmasas veidu izlasīs ārā un nodos tālāk poligonā vai uz kurināmo,” skaidroja Simanovska.
Jāņem arī vērā, ka netīrus plastmasas iepakojumus nedrīkst ievietot šķirošanas konteinerā. Līdzīga situācija ir arī ar kartonu – tas ir pārstrādājams materiāls, taču šķirošanas konteinerā nevar ievietot kartonu, ja tas ir kļuvis mitrs.
Tāpat Simanovska norāda uz vēl kādu Latvijā aktuālu problēmu: ”Vienreizējās lietošanas traukiem arī tiek saņemta dabas resursu nodokļu atlaide, lai gan faktiski uz konteineriem ir brīdināts, ka tos nepieņem un tos nepārstrādā. Līdz ar to jautājums, kāpēc tāda atlaide tiek piešķirta?” Viņa uzsver, ka līdzīga situācija ir arī ar jogurta iepakojumiem, kuru sastāvā ir polistirols, ko nedrīkstētu likt šķirošanā, taču trauciņiem tik un tā tiek piemērota nodokļu atlaide.
Bijušais ministrs Pūce šādai situācijai risinājumu saredzēja jaunajā atkritumu apsaimniekošanas plānā: “Ja atkritumu iepakojums nav pārstrādājams, tad nekāda pamata piešķirt dabas resursu nodokļu atlaidi nav un tas būtu jāizbeidz. Līdz ar plāna apstiprināšanu tas pakāpeniski tiks izdarīts”.
Tikmēr AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis norādīja, ka pašreizējā situācijā netiek domāts par to, kas notiks ar preces iepakojumu pēc tam, kad iedzīvotājs, uzņēmums vai patērētājs būs preci izlietojis. “Patlaban mums nav normatīvajos aktos nodefinēts tas, ka iepakojumam ir jābūt pārstrādājamam. Tā ir uzņēmumu labā griba. 2025. gadā 65% no iepakojuma ir jābūt pārstrādājamiem. Vācieši, jau sākot no 2019. gada, normatīvajos aktos ir pateikuši, ka iepakojumam, kas nav pārstrādājams, ir jāpiemēro cita apsaimniekošanas likme. Tai jābūt dārgākai, lai tādējādi veicinātu uzņēmējus izvēlēties jau šodien lietot pārstrādājamu iepakojumu,” stāstīja Zakulis.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
