Āpši drīzumā dosies ziemas miegā

"Tā kā tads āpsis!" ir nācies dzirdēt tādu teicienu. Tomēr dabā ir savādāk - ar nokaitinātu āpsi galā netiks kurš katrs suns. Viņam ir zobi, apakšzoklis ar tādu  izliekumu, kas dod īpašu spēku – kodiens ir ļoti stiprs, skaidro dabas pētnieks Vilnis Skuja. Sākoties ziemai, āpši dodas ziemas guļā, kur pavadīs vairākus mēnešus.

Par āpšiem sauc caunu dzimtas trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus. Āpsis no visiem dzimtas pārstāvjiem ir lielākais un, iespējams, arī miermīlīgākais. Taču līdz zināmam brīdim, norāda Vilnis Skuja.

LTV raidījums zoodārzā pie āpšu mājokļa ieradās dienā, kad laikapstākļi nelutināja un vējainajā dienā nācās īpaši palūgties, lai dzīvnieciņš iznāktu uz mirkli atrādīties un sasveicināties.

"Kādreiz, kad dabā satiek, viņš apmetas uz muguras un aizstāvas ar priekškājām. Ja tāds maziņš šunelis [pretī], tad viņam plāni var iet," situāciju modelē Rīgas Zooloģiskā dārza filiāles "Cīruļi" pārstāvis Imants Roģis.

Āpsis ir viegli atšķirams no citiem dzīvniekiem - "uz purna vai uz galvas tam ir tas brīdinošais krāsojums, pēc kura katrs mazs bērns pateiks, ka tas ir āpsis," piebilst Vilnis Skuja.

Visi āpši dzīvo zem zemes pašu izraktās alās jeb tādos kā komunālajos dzīvokļos. Alas var būt ļoti  sarežģīti būvētas, ar labirintiem un daudzām izejām.

Daži āpši ir vientuļnieki, bet citi veido klanus, kurā var iekļauties no diviem līdz 15 āpšiem. Lai arī āpsis izskatās diezgan lempīgs, īsās distancēs tas var skriet ar ātrumu 25-30 kilometri stundā - ātrāk par cilvēku.

Dabā āpša ala var nebūt īpaši dziļa, var būt seklāka par metru, norāda dabas pētnieks Vilnis Skuja.

"Dabā pie viņa var ļoti viegli tikt. Tur, kur dzīvo kolonijas – nostājies tā, ka vēju pūš no alas, viņš slikti redz un tad viņu var redzēt - apmēram metru no alas. Kad kaut ko pamana – mudīgi iekšā savā alā. Un tad atkal atpakaļ ārā – skatās, kas tad tur bija," stāsta Imants Roģis.

"Parasti āpsi var satikt, kad saulīte laižas uz rieta pusi, tad lielas iespējas ir satikt āpsi. Viņš ir drošs un iet tur kaut ko un šņakarē," padomu āpša sastapšanai sniedz Vilnis Skuja.

Savukārt zoodārza āpšiem dienas grafiks neesot nemaz tik saspringts. "Paēst un gulēt, un vakarā sākt darboties - kad apmeklētāji beigušies, sākas darbība. Redz, kādi žogi šeit ir, jo tad viņi ir ārā un tiek raktas alas. Ilgi pūlamies, lai dabūtu visus atpakaļ," turpina Imants Roģis.

Bet drīz āpši varetu doties uz ziemas guļu. "Jā, jā, ieritinās savos salmos uz pāris mēnešiem. Un tad ir mazie āpsīši," piebilst Imants.

Āpši ir saistīti ar medicīnu. "Kādreiz āpšu taukus izmantoja tuberkolozes ārstēšanā. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki pārnāca mājās no izsūtījumiem un izmantoja šo metodi slimības ārstēšanai," zina stāstīt Imants.

Āpsis ir plēsējs, bet tas, ko viņš ēd, dzīvnieku tomēr tuvina visēdājiem. Arī no ogām un augļiem viņš netsakās un, protams, sliekas, tārpi, kukainīši āpsim ir ikdienas ēdienkartē. Raidījuma "Vides fakti" ciemošanās brīdī ēdienkartē - paipalu un burkānu mielasts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti