Pētījums, kuru veikuši arī pētnieki no Daugavpils Universitātes sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem, ir ļāvis iepazīt melnā mušķērāja neparasto daudzsievību. Putnu mātītes var veidot vairākus pārus, lai briesmu gadījumā saņemtu lielāku aizsardzību.
Krams skaidroja, ka putnu pasaulē vairošanās sezona ir ļoti īsa, praktiski pāris nedēļas, tāpēc putnu mātītei jābūt lielai aprēķinātājai.
“Tas viss putnu pasaulē notiek strauji, tāpēc aprēķins, kas stāv aiz putnu mīlestībām, ir klajāk saredzams.
Mātītei ir jāpieņem lēmums, kurš tēviņš būs viņas bērnu tēvs, un tēviņi arī nav tādi, ka tikai ar mīlestības pilnām acīm viņi skatās, un mēģina piemānīt mātītes uz katra soļa,” profesors stāstīja.
“Piemēram, viņš atrod vienu mātīti, ļoti skaisti dzied, vicina spārniņus, danco un ko tik vēl nedara, un līdzko mātīte sāk perēt olas, tēviņš ir prom, kādi divi kilometri tālāk atkal dzied un stāsta visiem, ka nav mātītes, ka ir vientuļš tēviņš.”
Līdz šim nebija pierādīts, kāpēc mātītes izvēlas nevis veidot stabilu pāri, kā ierasts, bet draudzēties ar kaimiņu tēviņiem.
“Mātītei jāieslēdz smadzenes uz visiem simts. Ja draudēs briesmas, viņai jābūt pārliecinātai, ka viņa varēs uzbrukt plēsējam un pieslēgsies tēviņš,” skaidroja Krams.
“Viena no tām motivācijām, kura tika noformulēta, – ka mātītes varētu piesaistīt tēviņus un draudzēties ar kaimiņu tēviņiem ar domu, ka tie tēviņi briesmu brīdī vairāk palīdzēs.”
Pētījums, kas veikts gandrīz 20 gadu garumā, šo domu apstiprinājis. “Tagad esam noskaidrojuši, ka – jā, mātītes, kuras ir ielaidušās mīlas sakaros ar blakus kaimiņos dzīvojošiem tēviņiem, spēj sagaidīt tēviņu palīdzību briesmu brīdī, un tas ir ļoti svarīgi,” norādīja Krams.
Pētījuma gaitā tika apzināti radītas situācijas, kad kaimiņu būrīšos atrodas viens melnā mušķērāja tēviņš ar savu mātīti, un vēl divas citas, vientuļas mātītes.
Noskaidrojās, ka briesmu gadījumā, tēviņš devās palīdzēt tai kaimiņu mātītei, ar kuru ir kopīgi ārlaulības bērni.
“Būrīši bija salikti ne gluži blakus, bet 100 metru attālumā. Ir jābūt lielam iemeslam mazam putniņam, lai viņš lidotu projām 100 metrus tajā vietā, kur plēsējs ir parādījies, un mestos virsū pūcei vai kādam citam plēsējam,” skaidroja profesors.
“Tikai tie tēviņi, kuriem bija attiecīgajā būrītī mazuļi ārpus pāra, tie arī gāja palīgā un, ja tajā viņu trīsstūrī bija viena ligzda, kur bija ārlaulības bērni, bet otrā nebija, viņš nekad negāja palīdzēt tur, kur nebija ārlaulības bērnu.”
“Viņi katrā ziņā atšķir situāciju, vai tevi sauc kaimiņiene, ar kuru tev ir bijuši dzimumsakari, vai tā kaimiņiene, kura nebija ar tevi ielaidusies,” putnu kooperācijas aspektus skaidroja Krams.
"Sanāk, ka mazs putniņš tomēr ir milzīgs aprēķinātājs, un tas nav nekāds brīnums, jo smadzeņu daļas, kas atbildīgas par atmiņu, putniem ir ļoti attīstītas," viņš piebilda.
