Gulbju skaitīšanas tradīcija Anglijā sākusies 12. gadsimtā. Sākotnēji tas bija veids, kā karaliskā ģimene nodrošināja gulbju gaļas piegādi svētku un banketu galdiem.
Mūsdienās skaitīšana tiek veikta tikai, lai noskaidrotu gulbju populācijas lielumu.
“Senās dienās gulbji bija ļoti svarīgs ēdiena avots, un, protams, tie tika ēsti. Tomēr tagad gulbju skaitīšana ir saistīta tikai ar izglītību un gulbju populācijas saglabāšanu,” skaidroja karalienes Elizabetes II oficiālais gulbju skaitītājs Deivids Bārbers.
Gulbju skaitīšanas laikā tie tiek izcelti no ūdens, dabūti krastā, kur izmēra, nosver, pārbauda veselības stāvokli un iezīmē ar numuru. Dati no gulbju skaitīšanas tiek apkopoti, lai novērtētu gulbju populācijas pieaugumu.
“Katru gulbju ģimeni, kuru sastopam, izvelkam no ūdens, gan pieaugošos, gan gulbēnus nosveram, izmērām un pārbaudām, vai nav traumu,” stāstīja Bārbers.
Karalienes Elizabetes II oficiālais gulbju skaitītājs norādīja – pandēmijas laikā gulbji saskārušies ar lielāku apdraudējumu, jo cilvēki lokdauna laikā vairāk laika pavadīja pie ūdeņiem.
“Lokdauna laikā vairāk nekā jebkad agrāk bija problēmas ar šaušanu uz gulbjiem. Tāpat bijušas problēmas ar piesārņojumu,” sacīja Bārbers.
Gulbjiem problēmas mēdz sagādāt arī pamesti makšķerēšanas piederumi un suņu uzbrukumi. Pagājušā gada tradicionālā gulbju skaitīšana tika atcelta Covid-19 pandēmijas dēļ, bet šogad atsākoties saīsināta no ierastajām piecām dienām uz trim.
