Briežu dārza saimniece Ieva Jakobija stāsta, ka apmeklētājiem, it sevišķi bērniem, iespēja būt tik tuvu šiem majestātiskajiem dzīvniekiem ir emocionāli spilgts brīdis.
“Bērniem patīk – un ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem patīk kontaktēt ar dzīvnieku, vērot, barot no rokas, sajust dzīvnieka tuvību, to, ko nevar brīvā dabā izbaudīt, nu, protams, ka viņi dod prieku, kā jebkurš kontakts ar dzīvnieku, un it īpaši ar staltbriežiem, kuri ir cēli un savā būtībā nosvērti dzīvnieki. Vispār te ir tā, ka stundām var skatīties un vērot viņu izdarības,” saka saimniece.
Briežu dārzs „Annas dzirnavās” tapis pirms gadiem trim, bet vispirms ir bijusi vēlme atrast māju laukos, un tā arī rīdziniekus Ievu un Ati Jakobijus atvedusi uz Zaubes pagastu un uz šo vietu.
“Bija doma aizbēgt no Rīgas, iemācīt bērniem kaut ko no laukiem, saprast, kas ir daba. Mēs gribējām prom no pilsētas, no lielpilsētas stresiem, no cilvēku burzmas. Bija tā, ka ļoti ilgu laiku mēs meklējām to vietu, kur ģimenei nobāzēties, kādus divus gadus. Tad atbraucām te, un uzreiz bija tā, ka uz sitienu, jā, patīk,” stāsta saimnieki.
“Ar tām vecajām ūdensdzirnavām... Māja, kas vēlāk, kā noskaidrojām, jau 230 gadus ir arhīvos reģistrēta, tā ka vieta ir ar vēsturi, slavenais Garlībs Merķelis blakus ir stādījis ozolus, vieta mūs paņēma, tā var teikt,” atceras Jakobiji.
Savukārt tas, ka jātop briežu dārzam, pēc tam jau ir bijis pats par sevi saprotams, jo Ievas vecākiem arī ir brieži, viens no pirmajiem briežu dārziem Latvijā.
Saimnieks stāsta: “Tas ir safari parks „More”, tie ir Ievai tētis un ģimene, un no turienes arī mēs pieņēmām lēmumu – neaudzēt aitas vai kādus citus dzīvniekus, bet arī sākt nodarboties ar šiem karaliskajiem dzīvniekiem, ar briežiem.”
“Tēvs un mamma jau vairāk nekā 25 gadus darbojas šajā jomā “Morē”, un tā bija jau zināma lieta, jo loģiski – arī visi bērni tiek iesaistīti lauku darbos un briežu audzēšanā. Pašreiz mums ir trešais gads, kopš mēs esam paņēmuši dzīvniekus, pieaugums ir manāms, mēs pašreiz vairāk priecājamies un ļaujam citiem priecāties par šo brīnumu, primārais bija, jā, tūrisms vairāk un arī selekcija,” stāsta Ieva Jakobija.
Viens no kritērijiem, kas ir svarīgs briežu ciltsdarbā, lai noteiktu izcilākos dzīvniekus, ir tā ragi.
“Otrajā gadā maziem puikām sāk augt ragi; ragi ir tikai puikām, meitenēm ragi ir tikai ziemeļbriežiem, un te var redzēt pēc selekcijas, kāda ir atšķirība starp dzīvniekiem,” skaidroja saimnieks.
Saimnieks sagatavojis arī nelielu ekspozīciju, lai uzskatāmi parādītu, kā ar gadiem šī galvas rota briedim kļūst arvien iespaidīgāka.
“Ragiem ir ļoti daudz parametru, kurus izvērtē, tas ir ragu resnums, ragu simetrija, ragu žuburu skaits, pērļainība, garums, svars, tie visi ir tādi faktori, kurus ņem vērā. Un šis ir tā paša mūsu puikas Angļa, kuru mēs redzējām, divus gadus veci ragi, nu te var redzēt viņa gabarītus, un tādus dzīvnieks nēsā uz galvas visu laiku,” norāda Jakobijs. Viņš piebilst, ka viens šāds rags sver aptuveni astoņus kilogramus.
Lai arī Latvijā briežkopība tiek ierindota netradicionālās uzņēmējdarbības jomā, briežu dārza „Annas dzirnavas” saimnieki šai nozarei nākotnē saskata pat ļoti lielu perspektīvu.
“Latvijā jau ir aptuveni 100 briežu dārzu, populācija aug, es domāju, ka tas ir veiksmīgs bizness nākotnē. Viena no nozarēm noteikti ir, ka briedim pavasarī ir periods, kad viņam visi ragi nokrīt, sāk augt jaunie, tā saucamie velveta ragi, mīkstie ragi, kuros ir ļoti daudz visādu vielu, minerālvielu. Āzijā tās izmanto potencei, enerģijai, un tikko kā spāņi ir veikuši pētījumu un pierādījuši, ka jaunajos, mīkstajos ragos ir vielas, kas darbojas tikpat spēcīgi pret vēža šūnām kā ķīmijas terapija, tā kā tā ir nozare, kura kādreiz attīstīsies un nesīs gan peļņu, gan es domāju, arī cilvēcei labus rezultātus,” atzīst briežu dārza saimnieks.
Dārza saimnieku veikums aizvadītajā gadā atzinīgi novērtēts arī Amatas novadā, piešķirot balvu „Gada lepnums tūrismā”.
