Līdz šim aļņu mazulis savas jaunās dzīves pirmajās nedēļās veiksmīgi slēpās no ziņkārīgo skatieniem aizaugušajos aļņu voljēra nostūros. Pašreiz mazulis ir mēnesi vecs un kļuvis nedaudz drosmīgāks, turēdamies mammai pie sāniem, izzina tuvējās apkārtnes nepazīstamās lietas un vietas.
Mazulim vēl nav piešķirts vārds, jo pagaidām nav zināms tā dzimums. Ievērojot aļņu uzvedības tradīcijas, tēvs Jusis mazuļa audzināšanā nepiedalās, turpretī māte Mirga cītīgi pieskata savu mazuli. Mazais alnēns no mātes mācās reaģēt uz apkārtējo pasauli. Pirmajās dzīves nedēļās alnēniem galvenā barība ir mātes piens. Pamazām savu ēdienkarti tie papildina ar zālaugiem un koku lapām.
Dabā aļņu mātes ļoti sargā savus mazuļus un, sajūtot apdraudējumu, var uzbrukt arī cilvēkam!
Lai gan citiem briežu dzimtas dzīvniekiem – stirnām un staltbriežiem – jaundzimušo mazuļu kažoks ir raibs, alnēnu kažoks pēc piedzimšanas ir rūsganā tonī. Turpmāko mēnešu laikā tas iegūst pieauguša aļņa apmatojumam raksturīgo brūngano nokrāsu.
Līgatnes dabas takās aļņi veiksmīgi vairojas un ir devuši jau daudzas veselīgas mazuļu paaudzes. Nebrīvē aļņus turēt ir grūts uzdevums sugai specifisko prasību dēļ, tāpēc katra mazuļa dzimšana ir liels notikums.
KONTEKSTS
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
