No aizdomīgiem ozoliem paņemti un laboratorijā pārbaudīti kopumā 46 paraugi. Septiņos no tiem konstatētas slimību izraisošās baktērijas. Pērn bija 16 gadījumi, kad tika laboratoriski konstatēta šī baktērija.
Pērn inspektori vairāk apsekojuši Latvijas rietumu daļu, bet šogad lielāka uzmanība pievērsta valsts austrumiem. “Pēc šiem datiem var redzēt, ka austrumpusē šī baktērija nav tik izplatīta kā Latvijas rietumu pusē,” norādīja Šķupele.
Slimība atrasta jaunos reģionos: Rankas pagastā un Ungurmuižā, arī Murjāņos.
KONTEKSTS:
Akūtā ozolu kalšana Latvijā konstatēta 2017.gadā Talsu pusē esošajiem ozoliem. Līdz tam Latvijā šī slimība nebija novērota.
Būtiskākā slimības pazīme ir tumšas krāsas izsvīdumi, kas parādās 2-3 metru augstumā pie ozolu stumbriem, kas krūšu augstumā ir resnāki par 30 centimetriem. Vēlākos slimības posmos izsvīdumi vērojami arī koka lapotnēs, taču tie parasti novērojami pavasara un rudens mēnešos.
