Daudzi Daini pazīst kā Dāvi no seriāla “Viss pa jaunam”, bet citi – kā Dailes teātra aktieri, kuram režisori nereti piespēlē ļoti savdabīgas un pat groteskas lomas.
Bet, kamēr Dainis gatavojas lomām, mājās saimnieko otrs ģimenes vīrietis Boriss – sešus gadus vecs franču buldogs, kuram jau kucēna vecumā bija skaidra profesijas izvēle – ģimenes apsargs.
“Mēs ar meitu Reinu un Borisu staigājām pa Vērmanes dārzu, un tad tur viens tāds piedzēries kungs vārtījās pa dobēm, un tad viņš nāca pie mums, un tad Boriss - tāds maziņš, četri mēneši - nostājās tieši Reinai pretī. Tas onkulis nāca, un sunim spalva visa gaisā, mēģināja riet kaut ko,” atcerējās Dainis.
Lai gan Boriss par savu saimnieku uzskata Daini, patiesībā franču buldoga klātbūtni vēlējas sieva Marija. Un mēģinājumi atrunāt noslēdzās ar negaidītu kompromisu.
“Es baigi negribēju franču buldogus, tad es viņai tā kā izvirzīju tādu prasību, noteikumu, ar cerību, ka viņa pateiks nē. Es teicu - labi, tam ir jābūt puisim, džekam un viņu sauks Boriss. Un es cerēju, ka viņa pateiks nē, un viņa pateica - jā, labi. Nu, ja jau pateica - jā labi -, tad nav variantu,” stāstīja Dainis.
Tagad Boriss klausa Daini uz vārda, bet sākumā suns ģimenē bija liels izaicinājums – jo tāpat kā daudzi citi jaunie saimnieki arī Grūbes nebija iepazinušies ar suņa raksturu pirms mīluļa iegādes.
“Vienu brīdī sāka atņirgt zobus uz bērniem, uzrūkt nekautrējās, un tad sazvanījām kinologu. Viņš saka - es atbraucu tāpēc, ka jums ir divi mazi bērni un tas ir buldogs. Un pats teica, ka cilvēki franču buldogu novērtē par zemu, iedomājušies, ka tas ir klēpju sunītis. Bet patiesībā tas suns ir arī diezgan ar raksturu un var būt arī agresīvs,” stāstīja Dainis.
Tagad Dainis kļuvis Borisam par autoritāti – prot gaidīt, ēd tikai pēc komandas un zina, ka saimnieks vēderu nebužinās, mīļošanos jāiet prasīt meitenēm. Un meitenes ģimenē ir vairākumā – ieskaitot divas nesen adoptētas kaķu dāmas.
“Sieva izvēlējās to drošāko Kūku. Sievai vienmēr ir gribējies kaķi un, ja viņai būs kaķis, tad viņu sauks Kūka. Un stūrīti pavisam gulēja Mare ar tādām zilām, zilām acīm. Man viņa kaut kā baigi uzreiz tā iepatikās, viņa tā bailīgi gulēja, nevienam nenāca klāt, viņa neuzbāzās ar kaut ko, skatās. Ej glaudi, un viņa tā īsti nesaprot, kas tur ir un kas tur nav tagad,” stāstīja Dainis.
Kūka un Mare ir divas no 46 kuriļu bobteiliem, kuri deviņus mēnešus “Ulubelē” gaidīja tiesas lēmumu par savu tālāko likteni. Viņi tika atrasti kādā pamestā mazdārziņā Garkalnē – iesprostoti šauros ūdeļu būros un turēti nelegālai dzīvnieku pavairošanai. Maijā tiesvedība noslēdzās, un kaķi beidzot varēja doties mājās.
“Mēs arī uzreiz ātri pamanījām, ka viņas neprot un nemāk mīļoties, ja viņas ir lielāko savu dzīves daļu turētas krātiņā,” stāstīja Dainis.
Skarbā dzīve nav atstājusi dzīvniekus bez sekām. Lai saprastu, ka mājas vairs nav ne būris, ne patversme, kaķiem vajadzīgs laiks – un bieži vien ilgs. Kūka iespēju staigāt pašai savā pagalmā jau pieņēmusi kā normu, bet Mare vēl kautrējas un spēlēšanās mākslu apgūst pamazām..
Starp citu, Marijai no kaķiem ir alerģija – taču arī tas no lēmuma neatturēja, jo bija pārliecība – ar visu var tikt galā. Diemžēl daudzi pieļauj kļūdu, nezināšanu izmantojot kā attaisnojumu.
Ja Dainis būtu gājis vieglāko ceļu, arī Boriss tiktu atdots kādam citam - tomēr ģimene izlēma cīnīties – un ieguvēji ir visi..
“Mēs jau arī baigi nemācījāmies, neskatījāmies, nelasījām neko par to visu, bet tas ir jādara, tev ir no sākuma jāiegūst maksimāli daudz informācijas par to visu,” uzsvēra Dainis.
“Par dzīvnieku tomēr tev ir jāuzņemas atbildība, un tas ir mūsu stāsts, ka mēs tomēr vienā brīdī bijām gatavi atteikties tikai tādēļ, ka likās, ka mēs nevaram tikt galā, ka ir tie visi zobi, rūkšana, mums ir bērni. Tad nu tomēr, ja mēs esam uzņēmušies to atbildību, tad mums tas ir jādara, lai vai kādiem zobiem un rūkšanām jāiet cauri, bet mums ar to jātiek galā,” uzsvēra Dainis.
