Mārtiņa Vilsona kaķi – Dzintariņš un Riekstiņš - ir izglābti no jūrskolas. Tas gan nenozīmē, ka abi rudie runči izrādītu saimniekam lielāku godību, reizēm notiek tieši pretēji. ”Atnāk un saka, kur tu tik ilgi vazājies, kur ir ledusskapis?” par kaķu attieksmi smej aktieris.
Runājot par disciplīnu, Mārtiņa vārds tomēr ir no svara, un kritiskos brīžos abi kaķi tam arī klausa. Iespējams, tāpēc, ka aktieris saredz raksturu līdzību ar saviem mīluļiem.
Pēc paša domām, viņš vairāk līdzīgs Dzintariņam, ar naivumu, ar to, kā viņš izturas pret lietam, pret saimnieku, kā viņš skatās, it kā sakot, “ko tu man piekasies?”.
Tāpat Vilsonu mājās saimnieko arī Romeo un Palva. Šos putnus sieva Zane saņēmusi dāvanā un, lai gan tiek apgalvots, ka baloži nav pārāk gudri, Mārtiņš viņus aizstāv.
Kaut kādi instinkti putniem ir, atzīst saimnieku, kad pienāk barot – skatās, ar spārniem sāk vicināties.
Sākumā kritusi uz nerviem putnu skaļā dūdošana, bet tagad ģimene jau pieradusi. Lai arī abi ir cirka baloži, īpaša dresūra tiem netiek piemērota.
Mārtiņš atzīst, ka šobrīd abi kaķi nosaka toni mājās – uzglūn baložiem, staigā pa galdiem, mācās atvērt ledusskapi, lai tiktu pie cīsiņiem.
Aktieris abus bosikus var iedomāties konkrētās cilvēku profesijās – Dzintariņs būtu frizieris, bet Riekstiņš varētu strādāt kādā noliktavā, “kaut ko tur rakstīt, izsniegt”.
No kaķiem mākslinieks iesaka mācīties rotaļīgumu un aizrautību. Visu darīt ar vislielāko atdevi.