Dabiskā ūdenstilpne Aizkraukles pilsētas centrā kādreiz bija koku ieskauta, bet, kopš dīķī iemājojuši bebri, aizvien biežāk šeit redzami vīri no komunālā dienesta, kuru uzdevums ir savākt bebru nogāztos kokus.
"[Bebru] rudenī un pavasarī ir vairāk. Šoruden pirms divām nedēļām nozāģēja vienu koku, un tagad nogāzti vēl divi lieli koki. Bebri strādā ļoti labi," atzina Aizkraukles''KUK'' pārstāvis Voldemārs Ciematnieks.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes vadošais pētnieks Linards Sisenis skaidro, ka nelūgto viesu aktivitāte pieaugusi, jo šis ir laiks, kad bebri gatavo ziemas krājumus.
Tie gan nav vienīgie postījumi. Izzpilddirektors sūrojas, ka nelūgtie viesi aizdambē arī virszemes notekūdeņu grāvjus un lietus ūdens noteces pilsētā, kā rezultātā teritorija pārpurvojas. Un nosēdakās nonāk liels daudzums infiltrācijas notekūdeņu.
"Viss tas nonāk pie rezultāta, ka baktērijām attīrīšanas iekārtās ir bēdīgāki dzīves apstākļi un līdz ar to sliktāk tiek attīrīts ūdens," sacīja Aizkraukles novada izpilddirektors Einārs Zēbergs.
LLU pētnieks skaidro, ka bebru invāzija sākusies līdz ar zemes meliorāciju, un, tā kā mazuļiem sasniedzot divu gadu vecumu, jāmeklē pastāvīga apmešanās vieta, visticamāk, bebru postījumu vietas tikai pieaugs.
"Cilvēks, veidojot meliorācijas infrastruktūru ar apūdeņošanu, ir mākslīgi radījis biotopu, kas ir bebram piemērots dzīvošanai.
Padzīt viņus var, nokopjot visus kokaugus, un otrs variants ir vienkārši viņus izķert," teica LLU pētnieks.
Latvijā dzīvo apmēram 80 000 jeb 13 % no visiem Eirāzijas bebriem.
