Zaļš mauriņš ar kādu krāšņu puķudobi ir daudzu pilsētu, tostarp arī Aizkraukles, zaļās zonas vizītkarte. Aizkrauklē gan līdztekus ierastajam mauriņam šovasar ir vietas, kur zāliens tiek pļauts nevis astoņas reizes gadā kā ierasts, bet tikai vienu - tad, kad augi jau izziedējuši.
“Apzinot pilsētas teritorijā esošos zālienus un ņemot vērā Zemnieku saeimas ieteikumus, mēs nolēmām, ka pilsētas teritorijā tiks izveidotas dabiskās pļavas.
Mērķis ir saglabāt lielāku augu daudzveidību un padarīt šo ainavu dabiskāku, skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.
Šāds eksperiments Aizkrauklē veikts trīs vietās apmēram trīs hektāru platībā. DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns telefonsarunā skaidro, ka mauriņu kults ir aizgājis par tālu, un tas noteikti esot atbalstāms pasākums.
“Tur, protams, kukaiņiem būs pagrūtāk, un viņu būs mazāk. Attiecībā uz augiem šajās dabiskajās pļavās vai dabiskajām pielīdzinātajām pļavām, es domāju, ka tam ir jēga,” uzskata Svilāns.
Pārmaiņas ārpuscentra zālienos pamanījuši visi uzrunātie aizkrauklieši, tomēr viedokļi ir atšķirīgi. “Ļoti labi, jo tad, kad ir karsts laiks nopļautais zāliens ātri izkalst, un nekas labs tur nav gaidāms. Līdz jūlija beigām vismaz zāle izaugs un zeme nekaltīs,” uzskata aizkraukliete Maruta.
Tikmēr aizkrauklietim Vitālijam viedoklis ir divējāds: “Ja zāle neaugs gara, tad labi, bet, ja tā būs gara, tad būs tikai blusas un ērces. Tas nav visai labi”.
Daži zāles nepļaušanu tulko kā nolaidību un pauž neizpratni, kāpēc pilsēta šogad pametusi novārtā atpūtas vietas. “Šogad ļoti maz ir pļauts, citus gadus gan ļoti kārtīgi tika pļauts. It sevišķi pagājušajā gadā – pie Daugavas visapkārt bija nopļauts, bet šogad ne reizi nav pļauts. Nav pļāvēju vai kā? Nezinu, kur tā vaina meklējama,” saka makšķernieks Kārlis, kurš atzīst, ka viņam labāk patīk pļauta zāle, jo tad vide ir sakoptāka un tīrāka.
Plānots, ka arī nākamājā gadā dabisko pļavu izveide tiks turpināta attālāk no centra, bet citviet joprojām būšot ierastais mauriņš.
KONTEKSTS:
Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība "Zemnieku saeima" šovasar aicināja lauksaimniekus, pašvaldības un valsts autoceļu uzturētājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.
