20. maijā ir paredzēta Eiropas Komisijas Augu,dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas apspriede un balsojums par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izstrādāto “Bišu vadlīniju” piemērošanu.
Petīcijas paraksti pirms šī balsojuma tiks iesniegti dalībvalstu zemkopības ministriem.
“Bišu vadlīnijas” 2013. gadā Eiropas Komisijas (EK) uzdevumā izstrādāja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), lai vērtētu trīs neonikotinoīdu grupas insekticīdu (imidakloprīda, klotianidīna un tiametoksama) ietekmi uz apputeksnētājiem, jo bija aizdomas, ka tie ir kaitīgi. 2018. gada pavasarī EFSA publicēja savu atzinumu, kurā apstiprinājās visu trīs vielu kaitīgums, kam sekoja dalībvalstu vairākuma atbalstīts EK lēmums būtiski ierobežot šo vielu lietošanu lauksaimniecībā. Taču šī ir arī vienīgā reize, kad vadlīnijas ir izmantotas praksē, jo kopš 2013. gada EK nav saņēmusi vajadzīgo dalībvalstu ekspertu atbalstu vadlīniju plašākai piemērošanai.
“Šobrīd EK piedāvā apspriešanai un apstiprināšanai “Bišu vadlīniju” “kompromisa variantu”, kurā tiktu vērtēta tikai un vienīgi pesticīdu akūtā ietekme uz pieaugušiem medus bišu īpatņiem –“ja nenomirst uzreiz, tad pesticīds nav kaitīgs…”, un “uz nezināmu laiku” tiktu atlikta citu risku vērtēšana – gan ietekme uz medus bišu cirmeņiem, gan hroniskās saindēšanās ietekme medus bitēm, nemaz nerunājot par kamenēm un vientuļajām bitēm.
Ja piepildās šis scenārijs, tad 2018. gada ierobežojumi ir bezjēdzīgi, jo jau tagad tirgū parādās citi insekticīdi, kam ir līdzīgs darbības princips kā aizliegtajiem neonikotinoīdiem
un par kuru kaitīgumu liecina neatkarīgi pētījumi, taču kas pilnībā atbilst spēkā esošajiem pesticīdu pārbaužu noteikumiem,” problēmu ieskicēja LDF lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis.
Petīcijas mērķis ir pārliecināt Eiropas Savienības (ES) valstu valdības, ka jāpieņem daudz augstāki standarti, kuri palīdzētu jau laicīgi konstatēt tos pesticīdus, kuri ir kaitīgi bitēm. ESFA “Bišu vadlīniju” pieņemšana ļautu uzlabot pesticīdu apstiprināšanas sistēmu un iekļautu tajā zinātnisku vērtējumu par pesticīdu kaitējumu apputeksnētājiem, informēja LDF.
Petīcija norāda lēmumu pieņēmējiem Eiropas Savienībā, ka ir jāņem vērā:
- Pesticīdu ilgtermiņa ietekme uz bitēm un to saimēm;
- Zemes koncentrācijas pesticīdu ietekme;
- Dažādu pesticīdu kumulatīvā ietekme.
Tāpat petīcija uzsver, ka pesticīdi būtu jāizmanto tikai tad, kad visi citas augu aizsardzības metodes ir bijušas neveiksmīgas.
"Mēs paši un visa mūsu pārtikas sistēma ir atkarīga no bitēm – tās apputeksnē augus, kuri dod mums pārtiku. Taču šobrīd visā pasaulē samazinās apputeksnētāju skaits, un tas apdraud mūsu planētas nākotni. Lauksaimniecības pesticīdi, klimata pārmaiņas, urbanizācija – tas viss ir novedis bišu pastāvēšanu līdz kritiskajai robežai, un bez politiskas rīcības bišu samazināšanos būs gandrīz neiespējami apturēt," paziņojumā presei raksta LDF.
Zemkopības ministrijas padotībā esošā Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta vadītājs Vents Ezers LSM.lv jau iepriekš stāstīja, ka Latvija ir starp dalībvalstīm, kuras bažījas par spēju izpildīt EFSA vadlīnijās noteikto:
- Pašlaik trūkst protokola par to, kā veikt pētījumus par augu aizsardzības līdzekļu kaitējumu uz bitēm ilgtermiņā.
- Lai noteiktu līdzekļu kaitējumu kamenēm, savvaļas bitēm un citiem apputeksnētājiem, nepieciešami papildu pētījumi.
- Vadlīnijās noteiktie lauka pētījumi paredz pārāk lielas platības, un arī trūkst protokola, kā tos veikt.
KONTEKSTS:
ES dalībvalstis pagājušā gada aprīlī pēc EK rekomendācijām vienojās noteikt gandrīz pilnīgu aizliegumu izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, jo šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus. Latvija šajā balsojumā atturējās.
ES valstis vienojās aizliegt ārtelpā izmantot trīs neonikotinoīdu grupas aizsardzības līdzekļus - imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu, kuri paredzētu kultūraugu aizsargāšanai pret kaitēkļiem. Aizliegums stājās spēkā no šī gada, un līdzekļus nedrīkst lietot, miglojot tīrumus, bet tikai siltumnīcās.
Lielie fermeri un pesticīdu ražotāji bija pret aizliegumu, norādot, ka nepieciešams vairāk pētījumu.
