Katlakalns. Te Daugava saplūst ar Sauso Daugavu. Karodziņi liecina – ir ielikti rīki, ko izmanto zvejai lielos apmēros. Makšķernieks Einārs Kavacis par to ir sašutis. Pēc viņa domām, labs saimnieks tā nerīkotos
"Līdakas netiek uz nārstu," saka Kavacis. Uz Sauso Daugavu sezonas laikā viņš nāk makšķerēt 2–3 reizes nedēļā.
"Sausajā Daugavā ir sēkļi, kur labākas nārsta vietas. Šeit Daugava ir dziļa. Īsti nav piemērota nārstošanai. Jau pagājušo gadu šeit tīkli stāvēja, un makšķerējot varēja just, ka daudz mazāks bija izmērs līdakām, kas nāca lomos, nekā citus gadus," stāsta makšķernieks.
Valsts vides dienests (VVD) izsniedzis atļauju zinātniskai zvejai. Tiek ķerti zandartu vaislinieki kādas zivju audzētavas vajadzībām, lai iegūtu ikrus. Licences noteikumus zvejnieks neesot pārkāpis. Ielikti divi murdi, attālums starp tiem ievērots, un upe ir brīva krietnu gabalu.
"Lai zivju audzētavas izaudzētu šos mazuļus, ir jānoķer vaislinieki. Un vaisliniekus var nozvejot tikai lieguma laikā. Tad, kad nāk uz nārstu. Tas nenozīmē, ka viņi drīkst ņemt citu sugu zivis. Pārējās ir dzīvas jālaiž vaļā," norāda VVD Lielrīgas vides pārvaldes resursu kontroles inspektors Andris Strautiņš.
Daugavā un Bulļupē līdz aprīļa vidum ir atļauta arī rūpnieciskā zveja ar murdiem. Līdz 1.maijam drīkst būt arī nēģu murdi. Pērn Vides dienests izsniedzis 1550 zvejas licences iekšējos ūdeņos. Komerczvejnieku ir vairāk nekā 200, pārējie - pašpatēriņa zvejnieki, kuri zvejo tikai ar vienu murdu un noķerto nedrīkst pārdot. Einārs Kavacis pārliecināts - rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos nodara būtisku kaitējumu zivju resursiem. Tā kropļojot arī tirgu, jo rūpniecisko zvejnieku izmaksas ir mazākas nekā zivju audzētavām.
"Tas izdevīgāk, lētāk, mazāk jāiegulda gan dīķu uzkopšanai, gan zivju audzēšanā," spriež Kavacis. "Manuprāt, tas ir diezgan noziedzīgs bizness. Cilvēki pēc lielām zivīm spiesti braukt uz Skandināviju ķert, nevis tepat Latvijā to darīt. Ļoti maz vietu, kur noķert cienījama izmēra zivis. Tas viss, pateicoties rūpnieciskajai zvejai."
Tāpēc interneta vietnē Manabalss.lv makšķernieks ievietojis inciatīvu, lai savāktu parakstus par rūpnieciskās zvejas aizliegumu iekšējos ūdeņos.
"Igaunijā ar rūpniecisko zveju nozvejo vairākas reizes vairāk nekā Latvijā," norāda "BIOR" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs. "Viņi kaut kā par to nesūdzas. Mēs pat zinām, ka Latvijas makšķernieki brauc makšķerēt uz Igauniju. Zvejnieks ir tradicionāla profesija, kāpēc tā būtu jāaizliedz? Vēl viena lieta, komerczveja ir kādos 200 ezeros Latvijā, bet Latvijā ezeru ir apmēram 2000. Tas nozīmē, ka tajos pārējos vajadzētu būt zivju pārbagātībai. Vai tad tā ir? Tā taču nav."
Kā lēš institūtā,100 000 lielā makšķernieku armija resursus noplicina vairāk nekā rūpnieciskā zveja, kas gadā iegūst 240 tonnu zivju.
"Viņi nomakšķerē kādas 1000 tonnas. Tas ir piecas reizes vairāk nekā zvejnieki. Makšķerēšana ir selektīvs ieguves veids. Ko grib lielākā daļa makškernieku? Līdakas, zandartus. Nevienu neinteresē raudas. Slodze uz plēsīgo zivju resursiem ir samērā spēcīga. Bet tas, ka viņu nav, tas nu gan nav taisnība," apgalvo Korņilovs.
Komerczvejas apjomiem ir tendence nedaudz sarukt. Katru gadu ir kāda pašvaldība, kas lūdz aizliegt zveju tās ezeros, lai pievilinātu makšķerniekus un tūristus, cerot, ka tas dos lielākus ienākumus.
