Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Preses nama zīriņi

Agrie ziedētāji

Agrie pavasara sveicēji – kuri savvaļas augi jau uzziedējuši?

Aprīlī dienas kļūst arvien garākas, naktis top īsākas. Samērā neuzkrītoši, tomēr nepārprotami pamazām no ziemas stinguma turpina atdzīvoties dažādi radījumi, arī augi – gan siltumnīcās un dārzos, gan savvaļā mītošie. Auga atdzīvošanās neapstrīdams apliecinājums ir tā uzziedēšana, un pie agrajiem savvaļas ziedētājiem pieder ne tikai vizbulītes un māllēpes.

Itin agri ik gadu atveras vai vismaz paveras un gatavojas ziedēšanai daudzu sugu vītolu dzimtas kokaugu pūpoli. Sākumā gan tikai – gatavojas ziedēt.

Daļa citu augu daudz nevilcinās uzziedēt. Tas priecē cilvēkus.

Jau sen zied sniegpulkstenītes. Lai gan tās ir kultūrpuķes, tās sastopamas ziedam arī savvaļā – tie ir šo augu savvaļas bēgļi.

Pie savvaļā atrodamiem (retāk, bet tomēr atrodamiem) agrajiem ziedētājiem pieder arī citi kultūrbēgļi – flokši.

No īstajiem savvaļniekiem agri – gandrīz tūlīt pēc atmodas – ik pavasari steidz uzziedēt lazdas: atveras to miniatūrie sievišķie ziediņi, piebriest vīrišķās skaras.

Nedaudz vēlāk, kad pionieres lazdas dāsni zied malu malās, savus nelielos, košos ziediņus plaucē parastās zalktenes – indīgi augi. Drīz vien piebiedrojas alkšņi – gan baltalkšņi, gan melnalkšņi. Apputeksnētājs vējš sāk nest pa gaisu lazdu un alkšņu ziedputekšņus. Zalktenēm ar vēju vien nepietiek, tāpēc to ziedi smaržo, lai piesaistītu kādu kukainīti, un tāpēc zalktenes arī zied salīdzinoši ilgi.

Saulainās vietās aizvējā agri pavasarī iemirdzas koši dzeltenie nepacietīgāko parasto māllēpju ziedi. Šo puķīšu lapas gan nekur nesteidzas, tās izplauks tikai pēc noziedēšanas.

Ar uzziedēšanu mežos ilgi nevilcinās pūkainās zemzālītes, zeltstarītes, protams, arī daža zilā vizbulīte.

Citi agrie ziedētāji gan parasti pagaida nedaudz siltāku laiku.

Kad sagaida siltumu, beidzot uzzied nepacietīgāko sugu kārklu pūpoli. Pamazām gaisā pieaug bērzu ziedputekšņu daudzums. Pēc tam sāk ziedēt apšu pūpoli, atlikušie kārklu un vītolu pūpoli.

Samērā agri daždažādās vietās parādās balto vizbuļu jeb anemoņu ziedi. Šīs puķītes bagātīgi ziedēs līdz pat jūnijam. Starp citu, ne visi baltie vizbuļi ir balti. Baltajiem vizbuļiem pēc kāda laiciņa pievienojas dzelteno vizbuļu ziedi.

Agri ziedētāju kompānijai piepulcējas pavasara drojenītes, cīrulīši, pavasara mazpurenes, mitrās vietās arī puplakši, purva purenes. Vietām ziedu pumpurus pamanās izplaucēt pat daža spilve.

Krūmājos uz pelēcīgā apkārtnes fona savas dzelteni zaļās ziedu un lapu kombinācijas pavasarī demonstrē bieži sastopamās pamīšlapu pakrēslītes. 

Lazdu audzēs var paveikties ieraudzīt sārtās bezlapes – parazītaugus, kuriem nekad nav nekādu zaļi krāsotu virszemes daļu. Bet šo augu ziedi atbilstoši nosaukumam ir sārti. Barības vielas bezlapes iesūc no līdzās augošiem krūmiem (lazdām) vai kokiem (galvenokārt liepām), piesūcoties pie šo saimniekaugu saknēm ar īpašiem savu sakņu piesūcekņiem.

Vēl pie agri uzziedošiem augiem pieder daudzas vijolīšu sugas. Daļa vijolīšu ir arī ilgi ziedošas – plaucē ziedus līdz pat rudens aukstumam.

Kad, tuvojoties maijam, pavasaris nosliecas uz otro pusi, pienāk kļavu, gaiļpiešu, pieneņu, zaķskābeņu un saulainās vietās arī meža zemeņu ziedēšanas laiks.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt