Aculiecinieks

Aculiecinieks: Kanisterapija Brīvupēs

Aculiecinieks

Aculiecinieks. 5 uz 21000

Aculiecinieks: Drīdža glabātie noslēpumi

Aculiecinieks. Drīdzis un tā glabātie noslēpumi

Drīdzis tiek uzskatīts ne tikai par dziļāko ezeru Baltijā, bet vienlaikus tas ir arī viens no tīrākajiem ezeriem mūsu reģionā. 1938. gadā tika veikti pirmie ezera dziļuma mērījumi, kas uzrādīja, ka ezera dziļākā vieta ir vairāk nekā 60 metru. Kopš tā laika ezers ir mērīts ļoti daudz reižu, bet vēl nekad ar Latvijā unikālu bezpilota dronu, kas nevis lido, bet gan peld. 

Pirms vairāk nekā 80 gadiem ezeru izmērīt nemaz nebija tik viegli – vai nu to darīja arī īpašām kārtīm, vai ziemā, izurbjot ledū āliņģus, pa tiem nolaida virves, kuras pēcāk mērīja. Tomēr, arī tad jau bija dažādas tehnoloģijas, kas mērniekiem un hidrogrāfiem atviegloja darbu. 

"Tajā laikā jau bija gana attīstītas tehnoloģijas, ņemot vērā kara laikus. Tad, iespējams, vairāk izmantoja mehāniskās ierīces, pieņemsim, rokas, lai sasniegtu dziļumu, vai kārti. Šajā gadījumā 60m dziļumā ar kārti nenomērīsi, ja? Bet tajā pašā laika – tajos laikos jau hidroakustiskās ierīces tika izmantotas – vienstara eholoti, kas mēra zem peldlīdzekļa vienā starā un uz gultnes dabū vienu punktu," stāsta Rīgas Brīvostas flotes hidrogrāfs Rūdolfs Pundiņš.

Ja kādreiz darbs galvenokārt notika no laivas, iebraucot ezerā un manuāli meklējot dziļāko vietu, tad tagad viss sākas krastā ar nelielas apmetnes uzbūvēšanu.

Teju 70 kilogramu smagā drona vadīšana notiek, izmantojot dažādas datora programmatūras, kā arī pavisam vienkāršu spēļu konsoli, ar ko dronu viegli var manevrēt apkārt dažādiem šķēršļiem. Lai redzētu to, ko redz šis drons, pilotiem palīdz uz peldlīdzekļa izvietotā kamera un dažādie sensori. Tas palīdz dronu vadīt pietiekami tālu un izvairīties no šķēršļiem, pašiem atrodoties krastā. 

Dronu ir viegli pārvietot no punkta A uz punktu B – ievietojot to automašīnas piekabē un tieši mobilitāte ir tā, kas hidrogrāfiem paver jaunu iespēju pasauli, lai sekmīgi darbotos Latvijas iekšējos ūdeņos. Pirms drona iegādes darbā tika izmantoti lieli kuģi, kas pielāgoti darbam ar jūtīgajām iekārtām. Tie bija ne tikai lēni, bet arī bija ļoti ierobežotas to ekspluatācijas iespējas tieši iekšējos ūdeņos. 

"Principā, mēs esam atbraukuši uz Latvijas dziļāko ezeru, lai pārliecinātos par to, ka šis dziļums ir gana liels, lai viņu sauktu par dziļāko ezeru. Kopš mūsu Brīvostas flotes rīcībā ir bezpilota peldlīdzeklis, kuru ērti varam pārvietot piekabē ar automašīnu, mēs varam ļoti labi darboties Latvijas iekšējos ūdeņos. Arī veikt savu darbus jebkurā citā ezerā vai ūdenstilpē," skaidro Rūdolfs Pundiņš.

Viena no Drīdža vērtībām ir tā tīrais ūdens, kas kalpo par pamatu šeit atrodamo dzīvnieku, zivju un arī augu sugu daudzveidībai. Tieši ezera faunas daudzveidība ļāvusi to iekļaut Eiropas Savienības valstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "NATURA 2000", tāpēc hidrogrāfiem īpaši svarīgi ir izmantot tādas tehnoloģijas, kas nenodara postu apkārtējai videi. 

"Šīs ierīces plus ir tāds, ka tā ir videi ļoti draudzīga – izmanto tikai elektroenerģiju, tā ir klusa un bez jebkādām emisijām. Līdz ar to mēs nenodarām dabai pāri. Ņemot vērā šādus apstākļus, mēs jebkurā un vistīrākajā teiksim ūdenstilpē varam veikt šos darbus un netraucēt dabai, florai un faunai," turpina Rūdolfs Pundiņš. "Šajā gadījumā uz šī peldošā drona tiek izmantotas daudzstaru hidroakustiskās iekārtas, kas ir ļoti lielas izšķirtspējas un ražotspējas ierīces, kas īsā laikā uz gultnes savāc ļoti daudz punktus, un īsā laikā mēs dabūjam ļoti 100% pārklājumu. Līdz ar to nepaliek nepamanīts neviens priekšmets, akmens vai jebkāda veida šķēršļi, kas ir ūdenī un saistās ar kuģošanu. Tas ir svarīgi arī mazās un lielās ostās. Latvijā ostu ir daudz un ir kur darboties."

"Ir vairāki dižakmeņi redzēti, kas uz gultnes redzami, ko pēc datu apstrādes redzēsim precīzāk. Nu, nav tā vieta, kur cilvēks būtu aktīvi darbojies, lai būtu pilns ar kaut kādiem priekšmetiem. Kas ir ostā? Tur, mērot dziļumu, var redzēt daudz kokus, autoriepas. Šajā gadījumā, ezerā, kurš ir viens no Latvijas tīrākajiem ezeriem, nebūs tik daudz priekšmetu," uzsver Rūdolfs Pundiņš. "Zivis arī, protams, redzam un tiek uzmērītas. Gan zivis, gan kādi cita veida viltus signāli, traucējumi – tas arī, apstrādājot šos datus, tiek izlabots, lai mēs iegūtu tikai to, pēc kā mēs braucām, lai iegūtu gultnes dziļumu un ieraudzītu pašu gultni."

Bet, neskatoties uz bezpilota peldlīdzekļa mērinstrumentiem, hidrogrāfi tomēr izmanto arī īpašu zondi, lai nomērītu skaņas ātrumu, kas palīdz precizēt drona iegūtos datus. Zondes ielaišana ūdenī ir manuāls darbs, tāpēc ir svarīgi, nokļūt punktā, kuru drons ir atradis un atzīmējis kā dziļāko. 

Lai gan datu ieguve ir tikai pāris minūšu jautājums, tomēr ir nepieciešams laiks, lai tos apstrādātu, un tā ir arī šajā gadījumā – mērījumu rezultātus uzzinām tikai pēc filmēšanas. 

Drīdža dziļākā vieta atrasta, un tā ir 66,17 metrus dziļa, kas nozīmē, ka Drīdzi pilnīgi droši var saukt par Latvijas un Baltijas dziļāko ezeru. 

Viena no peldlīdzekļa funkcijām ir dziļuma mērīšana, bet ne mazāk svarīga, ir arī tā spēja izveidot datu mākoni, kas veido gultnes reljefu un, piemēram, ir pašvaldības, kas jau izrādījušas interesi, par šo iekārtu, lai apsekotu vietas, kur katru gadu pavasarī izceļas plūdi. Lai gan Latvijā šī peldlīdzekļa izmantošana ir jaunums, pasaulē tie iegūst arvien lielāku popularitāti, gan dažādu mērījumu veikšanai, gan arī vides kontroles jomā. 

"Šādā izpildījumā ierīces, uzstādītas uz bezpilota autonomām iekārtām, ir arvien populārākas. Nesen uzzinājām, ka Londonas osta iegādājas sešas šādas ierīces. Katra no tām var aprīkot ar dažāda veida sensoriem. Arī uz šī mēs varam iegādāties platformu ar citiem sensoriem, kas paredzēti citu parametru uzmērīšanai un līdz ar to veikt arī kaut kādus darbības, kas saistās ar ūdens kvalitātes mērījumiem un tādām lietām. Pietiekami plašā profila ierīce, lai viņu attīstītu," stāsta Pundiņš. "Tu vari kontrolēt to piesārņojumu. Mūsu – RBF sastāvā – ir arī nodaļa, kas nodarbojas ar piesārņojuma likvidāciju, un mēs ar viņiem sadarbojamies, kā arī plānojam to darīt turpmāk. Šī ierīce, ņemot vērā, ka ir attālināti un autonomi vadāma, nerada draudus cilvēkiem, kas to dara attālināti. Līdz ar to plaša profila pielietojums."

Īpašie radari ļauj ielūkoties ne tikai zem drona, bet arī tam apkārt gan virs ūdens, gan arī zem tā, tādējādi palīdzot ieraudzīt to, kas, iespējams, kaut kad ir paskrējis garām. 

Izmantojot radarus, iespējams arī apsekot dažādas hidrotehniskās būves, piemēram, hidroelektrostacijas. Veicot mērījumus ar fiksētā laika nogrieznī, iespējams reģistrēt izmaiņas. Tāpat šo iekārtu var pielietot, piemēram, tiltu projektēšanā, analizējot gultni. Aprīkots ar divām baterijām, drons spēj attīstīt līdz pieciem kilometriem stundā lielu ātrumu un darboties vairākas stundas bez apstājas. Ja ezerā drons ir pamanāms, un laivas no tā var izvairīties, tad, piemēram, ostā tam ir jāizdara savs darbs, kamēr nenotiek aktīva kuģu satiksme, jo tad ir nepieciešams atgriezties punktā, no kura tas palaists, un gaidīt brīvu logu, kad būs droši veikt mērījumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti