Jau vairākas dienas Kolkasragā paveras neierasts un apbrīnas vērts skats. Kopš oktobra sākuma Latvijā valdošie ir austrumu vēji, kas veicinājuši Latvijas piekrastes atkāpšanos. Pēdējās dienās jūra atsegusi skatus, kādi daudzviet nav redzēti vairākas desmitgades.
Paisums un bēgums Latvijā nav ierasta parādība. Piekrastē ūdens līmenis vietām krities par teju metru, kas cilvēkos raisījis lielu interesi. Ir sajūta, ka visa Latvija pulcējas Kolkā - šādus izbrīnas saucienus varēja dzirdēt Kolkasraga piekrastē. Neierasto dabas ainavu apskatīt dodas simtiem ļaužu.
Vietējie iedzīvotāji pārsteigti, jo nekad iepriekš Kolkā nav redzējuši tādu rosību.
"Man liekas, ka šodien katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par savu pienākumu atbraukt šeit uz Kolku un paskatīties, atzīmēties, ka viņš ir redzējis šo interesanto lietu. Jo tādu cilvēku daudzumu Kolkasragā arī pa 10 gadiem es redzu pirmo reizi," sajūsmināta bija Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne.
"Pirmais iespaids ir tāds drusku šaušalīgs – tas ūdens kaut kur aizgājis. Bet nu skats ir unikāls, un pārsteidza jau arī tas, ka tik daudz cilvēku ir šeit. Un brīžam ir tā, ka cilvēki nāk brīnīties par to, kā nav, nevis par to, kas ir," sacīja rīdzinieks Andris Ceļmalnieks.
Neskatoties uz to, ka Kolkasragā pūš visstiprākais vējš Latvijā, sasniedzot brāzmas līdz pat 20 metriem sekundē, gar piekrasti var vērot ne vienu vien kaitbordistu. Arī cilvēkiem laikapstākļi netraucē aut kājās gumijniekus un doties vairāku sēkļu tālumā. Taču vietējie iedzīvotāji atgādina, ka šāda pastaiga var būt bīstama.
"Kolkas sēklis skaitās ļoti bīstama vieta.
Tur ir straumes, var būt bedres, un tevi pēkšņi parauj zem ūdens. Un kur nu vēl šādā aukstā laikā,” atzina Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne.
Kā ziņo Zviedrijas meteorologi, ir aprēķināts, ka oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 miljardi kubikmetru ūdens. Aizplūdušā ūdens vietā vajadzētu ienākt jaunam, sāļākam un ar skābekli bagātākam ūdenim. Latvijas lielākais ezers, mērot pēc tilpuma, ir Rāznas ezers, kura tilpums ir aptuveni 0,4 kubikkilometri, tātad no Baltijas jūras ir izplūduši aptuveni 494 Rāznas ezeri.
"Tādā ūdenī daudzas zivis, kā piemēram, mencas, jūtas ļoti labi, un it sevišķi svarīgi tas ir mencu nārstam," sacīja dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Jaunākās laika prognozes liecina, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās Baltijas jūrā sāksies jau tuvākajās dienās, kad austrumu vēju nomainīs rietumu vējš.
