Dienas ziņas

Saņem ES oficiālo eko sertifikātu

Dienas ziņas

Izveidota mūzikas dabas taka Purmsātos

Abavas senleja ir aizsargājama teritorija 60 gadus

Abavas senlejā joprojām atklāj jaunas dabas vērtības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šogad aprit tieši 60 gadi, kopš Abavas senleja ir aizsargājama dabas teritorija. 15 000 hektāru lielajā teritorijā periodiski notiek inventarizācija un joprojām katru reizi  apzinātas un atklātas aizvien jaunas dabas vērtības.

Lai gan laika gaitā daļa dabas teritoriju ir aizaugusi, pēdējos gados, pateicoties gan valsts, gan vietējo aktīvistu atbalstam, atrasti risinājumi un piesaistīts finansējums pļavu attīrīšanai un tūrisma attīstībai.  

Jau no 19.gadsimta Abavas ieleju sauc arī par Kurzemes Šveici. Tā ir īpaša ne tikai ar savu ainavisko dabas skaistumu, bet arī ar 252 retām un īpaši aizsargājamām augu sugām, tāpat arī daudzām bezmugurkaulnieku, abinieku un rāpuļu, zivju, sikspārņu un putnu sugām.

Šobrīd visā Latvijā ir uzsākts vērienīgs augu kartēšanas projekts, kura ietvaros augu inventarizācija notiks arī Abavas senlejā.

 “Biologi, botāniķi, viņi brauc uz šejieni no visas Latvijas, un viņi pēta un ierauga tur vērtības aizvien vairāk un plašāk. Un noteikti ir tēmas, kas nav pat atklātas,” pārliecināta Abavas ielejas attīstības centra valdes priekšsēdētāja Iveta Piese.

Dabas parks ''Abavas senleja'' atrodas četros novados – Kandavas, Talsu, Kuldīgas un Ventspils. Kad 2003.gadā pēc nīderlandiešu iniciatīvas tika dibināts Abavas senlejas attīstības centrs, sākās šo novadu sadarbība. Katru gadu tiek rakstīti dažādi projekti, piesaistīts finansējums, veidoti pasākumi, lai izceltu un sakārtotu dabas parka vērtības un veicinātu tūrisma attīstību.

“Tagad caur šiem pasākumiem mēs sākam draudzēties. Tagad vispirms ir cilvēku līmenī, zemes īpašnieku līmenī. Šis krasts draudzējās ar to krastu, tur ir Kandavas novads, šeit ir Talsu novads – viņi jau draudzējas ļoti cieši biedrības ietvaros. Un nākamais solis būtu, ja pašvaldības savā starpā draudzētos šajā tēmā,” saka Iveta Piese.

Kā stāsta attīstības centra vadītāja, zemes īpašnieki nereti uztver sāpīgi to, ka viņu īpašums atrodas dabas parka teritorijā, jo ir īpaši noteikumi meža izstrādei, lauksaimniecības jomām un uzņēmējdarbībai.

Nereti cilvēkiem joprojām trūkstot informācijas par to, ko viņi drīkst vai nedrīkst darīt dabas parka teritorijā. Tāpēc tiek rīkoti dažādi informatīvi pasākumi.

 “Tad, kad šeit atnācu, man neatļāva neko būvēt, neko darīt. Nebija variantu. Mēs uzbūvējām, un tad saņēmām sodus, un tad mēs te varējām palikt,” stāsta atpūtas bāzes “Zviedru cepure” īpašnieks Edvīns Balodis.

Šogad Abavas ielejas attīstības centrs uzsācis sadarbību ar Latvijas Zaļo kustību un šajā nedēļas nogalē visā dabas parka teritorijā notiks abu biedrību kopīgs projekts Ceļotāju dienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti