Apsekojot Latvijas pļavas, iekšzemes un piekrastes kāpas, saldūdeņus, alas, iežu atsegumus, purvus un mežus, dabas skaitītāji ne vien pētīja biotopus un to stāvokli, bet arī novēroja retas sugas.
Jaunas sugas pamanīšana ir tikai sākums garākam procesam, jo visbiežāk tas ir vairāku cilvēku kopdarbs.
Jaunatklājumus nosaka un apstiprina konkrētās sugu grupas eksperts ar ļoti specifiskām zināšanām. Ja par kādu sugu ir šaubas vai pietrūkst zināšanu, paraugs tiek nosūtīts pieredzējušiem ārvalstu pētniekiem. Arī pērn triju jaunatklāto sugu apstiprināšanu veica Norvēģijas eksperti.
Jaunatklājumu skaits dažādās grupās norāda, cik daudz līdz šim katra no tām pētīta.
Piemēram, botāniķi līdz šim ir ļoti labi izzinājuši Latvijas savvaļas augus, līdz ar to no jauna atklātas vien pāris sugas. Savukārt gļotsēnes Latvijā ir maz pētītas, tādēļ konstatēto jaunatklājumu skaits pēdējos četros gados ir palielinājies par 15 sugām.
Ķekavas novadā un Jūrmalā dabas skaitīšanas otrajā sezonā pētnieki konstatēja tūbaino grīsli (Carex tomentosa), kas Latvijā bija sen gaidīta suga, jo bija zināms, ka tā jau aug Igaunijā un Lietuvā. Augs aug tikai dabiskos zālājos, tam nepieciešami specifiski mainīga mitruma apstākļi un nedaudz kaļķaina augsne.
Daugavpils un Naukšēnu novados eksperti atrada vēl vienu jaunu augu sugu – smaržīgo ancīti (Agrimonia procera). Tā ir jau trešā ancīšu suga Latvijā un ir sastopama saulainās mežmalās un var sasniegt pat 150 cm garumu.
Kurzemē 2019. gadā pirmoreiz fiksēta balteņu ģints piepe (Skeletocutis chrysella). Tā ir saistīta ar dabisku meža biotopu indikatorsugu egļu cietpiepi (Phellinus chrysoloma) un aug uz tās mirušajiem augļķermeņiem vai uz to noārdītās koksnes. Šī ir reta suga arī Eiropā un pat iekļauta apdraudēto sugu sarakstos.
Savukārt pērn septembrī uzietā jaunā piepju suga Lapzemes ziemeļpiepe (Amylocystis lapponica) Eiropā tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu, tādēļ iekļauta 23 Eiropā reto sēņu sarakstā.
Piepe ar īpašo smaržu, kas saistīta ar taigas tipa mežiem un parasti aug uz eglēm, pirmo reizi konstatēta Ķemeru Nacionālajā parkā. Bet vēlāk sekoja ziņas arī par otru atradni citā Latvijas reģionā.
Dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni iepriecināja atklājumu birums. “Līdzās šiem pārsteidzošajiem Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā nozīmīgajiem atradumiem eksperti fiksējuši arī jau zināmu sugu jaunas atradnes, kas arī ir unikālas Latvijas dabas vērtības. Piemēram, alu spulgsūna (Schistostega pennata). Ja tās pirmdīglīšiem jeb protonēmām uzspīd saules vai luktura gaismas stars, tie atspīd zeltaini zaļā krāsā. Kurzemē ir atklātas divas jaunas lielās kosas (Equisetum telmateia) atradnes. Šis augs piemērotos laikapstākļos var pāraugt pat augumā visdiženāko basketbolistu, sasniedzot 260 cm garumu. Bet divās vietās fiksētas sugas, kuru novērojumi pēdējo reizi Latvijā datēti gandrīz pirms 100 gadiem: gļotsēne pelēcīgā diderma (Diderma cinereum) pēdējo reizi atrasta 1931. gadā, bet sūna skrajais hipns (Hypnum imponens) nebija redzēta kopš 1914. gada,” stāstīja Mukāne.
Ceturtajā dabas skaitīšanas sezonā atklāta vairāk nekā puse visu jauno sugu. Lielākā daļa no tām fiksētas Gaujas Nacionālajā parkā, un to konstatēšana saistīta ar detalizētu atsegumu izpēti Latvijas senākajā nacionālajā parkā Gaujas krastos. Gaujas ieleja ir Latvijas dārgumu krātuve, kur vairākas sugas ir atklātas lieguma zonās, kas ilgstoši bijušas stingrā aizsardzības režīmā.
Tā kā sugu noteikšana ir laikietilpīgs process, iespējams, ka pēc kāda laika dabas skaitīšanas kopējais jaunatklāto sugu skaits var arī palielināties.
Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes tiks īstenotas līdz 2023. gadam.
