Ir pagājis nedaudz vairāk kā pusgads, kopš uz citiem medību laukiem devās ģimenes iepriekšējā mīlule – suņu seniore Mika. Arī viņa Daces mājās nonāca mūža nogalē, jo ģimenes draugu vecāki vairs nevarēja par suni parūpēties.
Dace nešaubījās, ka vēlas atkal dot mājas gados vecam sunim, lai gan Miku joprojām nav iespējams pieminēt bez asarām acīs. Bez mīluļa mājās ir iezagusies tukšuma sajūta, līdz Daces laba draudzene patversmē noskatījusi mierīgu sunīti, kurš patversmē gaida jau piecus gadus.
"Viņa teica, ka tur ir tāds suns, ko vispār neviens nekad nepamanīs, jo viņa ir tik veca. Viņa tur gulēja. Tagad ir modē ņemt tādus īsspalvainus suņus. Tāds neredzamais suns viņa, manuprāt, bija. Un viņu sauc Žuļka. Bet teica, ka tāds vārds viņai varbūt nav lāga. Viņa izdomājusi – sauksim viņu par Žužū. Attiecīgi tā mēs arī viņu saucam – par Žū vai Žužū," stāstīja Dace.
Žužū iepriekšējie saimnieki veselības problēmu dēļ vairs nav spējuši pienācīgi par suni parūpēties. Vispirms Dace braukusi iepazīties ar Žužū viena.
"Pēc tam jau es aizbraucu ar bērniem. Parādīt, paskatīties, kā viņa tur uzvedas. Viņai ļoti stabila nervu sistēma. Viss mierīgi. Nekas neliecina par tādu…. Jābrīnās, ka tajā vidē visi rej un visi plosās, viņa tā vienkārši normāli uzvedas ar visiem," teica Dace.
Ģimene domā, ka viņu mīlule kādreiz ir bijusi istabas suns. Lai arī patversmē pavadīts ļoti ilgs laiks, ik pa brīdim Žužū liek saprast, ka viņa zinājusi, ko nozīmē mājas un ģimenes siltums.
Tagad 14 gadus vecās Žužū dienas režīms ir kā īstai dāmai. Vispirms kopā ar saimnieci tiek padzerta kafija un gatavotas bērniem brokastis. Pēc tam Žužū ar auto brauc līdzi Dacei pavadīt bērnus uz skolu. Līdz beidzot abas kopā ar citiem pastaigu biedriem dodas vairāku kilometru garā ceļojumā pa mežu.
Žužū vēl visai atturīgi izrāda pieķeršanos un mīļumu savai saimniecei. Pagaidām īpaša attieksme Žužū ir pret Daces dēlu, ar kuru jau pirmajā vakarā izveidojies ilgstošs acu kontakts.
Tikai vienu vienīgu reizi – kad mājinieki pārradušies pēc divu dienu prombūtnes, suņu dāma ir sevi nodevusi, ka ir noilgojusies un priecājas par savu jauno ģimeni.
Lai arī draugi centušies atrunāt dot mājas gados vecam sunim, Daces moto – neviens mēs neesam bezgalīgi, un visi esam pelnījuši laimīgas vecumdienas. Pieredzējuši suņi, viņasprāt, ir daudz nosvērtāki un mierīgāki.
"Nu burvīgi ir arī. Viņa ir tik skaista, neskatoties, ka veca. Tāds ļoti lāga suns. (..) Dažreiz viņa te tā noguļas, un es eju klāt un skatos, vai tikai viņa nav jau aizgājusi pie dieviem. Jo viņa tās pozas izvēlas tādas dīvainas gulēšanai," sacīja Dace.
Un Dace ir pārliecināta – ikviens var patversmē atrast savu suni.
"Tur visi suņi ir forši. Vienkārši brauc ar mašīnu un ņem. Jebkuru. Ko tev tas dzīvnieks dod? Miers, mājīgums, arī disciplīna. Vienalga kāds laiks – tev tik un tā ir jāiet ārā. Tu vairāk vari pabūt pats ar sevi. Caur sevi viņš parāda ceļu tev pie sevis paša," uzskata Žužū saimniece.
