Brīdinājums!
Rakstam pievienotajā videoklipā redzami nepatīkami skati.
Nedēļas nogalē PVD pārstāvji, apsekojot teritoriju no Lietuvas robežas līdz Liepājai, uzgājuši dažus beigtus roņus. Tie esot bijuši dažāda vecuma un pēc skata miruši jau pirms kādām divām nedēļām. Tā kā ķermeņi jau sākuši sadalīties, precīzu nāves iemeslu noteikt vairs neesot iespējams.
Pēc vizuālās apskates nevienas infekcijas pēdas neesot atrastas, bet visiem roņiem novērotas fiziskas traumas un pat 10 centimetru dziļas brūces.
PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietniece Aivita Vītoliņa pastāstīja, ka vienam no dzīvniekiem konstatēta plaša hematoma jeb asinsizplūdums. "Saprotamāk varētu teikt – zilums. Diezgan liels, kā rezultātā dzīvnieks iekšēji noasiņo un iet bojā. Diviem dzīvniekiem bija tādas brūces, kas raksturīgas vai nu pēc šāviena izdarīšanas, vai tādas dziļi ķermenī iekšā."
Šodien Dienvidkurzemes Komunālā pārvalde jau bija savākusi visus izskalotos mirušos dzīvniekus, lai rīt tos vestu utilizēt uz Saldu. Šogad kopumā atrasti jau 36 miruši roņi, kas ir par sešiem vairāk nekā pērn visa gada laikā. No ekspertiem dzirdēts viedoklis, ka daļa roņu iet bojā, sapinoties un noslāpstot zvejnieku tīklos.
Dienvidkurzemes novada Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Veiss pastāstīja, ka roņus pie mums jūras straume izskalo no dienvidiem. "No Polijas, no Lietuvas. Ar dienvidstraumēm. Ar šautām brūcēm viņi ir. Tā kā esmu dzirdējis, ka Latvijas zvejnieki ir pie vainas vairāk, tad varu pateikt, ka mūsu zvejniekiem nevienam šaujamieroču nav," sacīja Veiss.
Arī TV "Kurzeme" aptaujātie zvejnieki noliedza, ka pret roņiem lietotu šaujamieročus, lai gan to populācija esot ievērojami palielinājusies un apgrūtinot darbu.
Kurzemes zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Stankevičs norādīja, ka roņi mēdzot sekot zvejas laivām: "Novēroti viņi ir ļoti daudz. Praktiski viņi pazīst pat katru laivas motoru, kad laiva iet ārā no ostas, tad viņi dodas līdzi. Ir bijuši līdzi puišiem arī nakts redzamības binokļi. Vienkārši laivai iet pakaļ desmit, divpadsmit roņu. Viņi saka – varbūt dzinēji jāmaina, tāpēc ka viņš [ronis] jau pazīst to skaņu laivai."
Kurzemes zvejnieku asociācija pieļauj domu, ka roņu bojāejā vainīgi varētu būt lielie rūpnieciskās zvejas kuģi.
"Pēdējā laikā pie mūsu krastiem ļoti daudz lielo dāņu, zviedru kuģu zvejo.
Mēs viņus saucam par putekļsūcējiem. Kad viņi pāriet, tad neviena dzīvība nepaliek pāri. Varbūt viņi paceļ uz borta un izmet ārā.
Un viņi pa šo laiku no dienvidstraumēm pie mums ir atnesti. Tie nav ne lietuviešu, ne latviešu. Zvejnieks zvejo zivis. Viņš nenodarbojas ar roņu bendēšanu."
Roņu populācija Baltijas jūrā esot ap 30 tūkstošiem, un šobrīd neesot vienotas nostājas par viņu aizsargāšanu, ziņo Pasaules Dabas fonds. Somijā, Igaunijā un Zviedrijā tagad ir atļautas roņu medības, savukārt Polijā, Lietuvā un Latvijā – nav. Turklāt Latvijā ronim vēl noteikts aizsargājama dzīvnieka statuss.
Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir bijušas diskusijas par to, kā apsaimniekot pieaugošo roņu populāciju, un pieņemts lēmums, ka Latvija pētīs, vai roņu medības populācijas uzturēšanai jeb apsaimniekošanai ir efektīvas.
Valsts šogad piešķīrusi zvejniekiem trīs tūkstošus eiro lielu kompensāciju par sabojātiem zvejas tīkliem.
KONTEKSTS:
Kāds aculiecinieks 26. maijā ziņoja par Liepājas pusē aptuveni 25 kilometru garā piejūras posmā krastā izskalotiem beigtiem roņiem.
Apskatot dzīvnieku līķus, Pārtikas un veterinārais dienests konstatēja, ka nekādu slimības pazīmju beigtajiem roņiem nav, bet uz to ķermeņiem konstatētas, iespējams, durtas brūces.
