Kravaļu ģimene Džeru adoptēja pirms gandrīz diviem gadiem, kad sunim bija jau seši gadi. Līdz tam viņa bija dzīvojusi lauku īpašumā: "Viņa nebija pilsētas suns, nebija socializēta, kā mēs to sagaidītu."
Pirms dzīvesvietas maiņas ģimene problēmas nenovēroja, bet viss mainījās, kad viņi ievācās dvīņu mājā, kur aiz žoga dzīvo divi mazi sunīši. "Pirms tam Džera bija ļoti mīlīga, pacietīga, tiešām ļoti jauks suns. Bet divu nedēļu laikā viņa palika traka – sāka mesties sētā pilnīgi kā afekta stāvoklī, grūti atsaucama, nereaģēja ne uz mani, ne vīru," stāstīja Zaiga.
Kāda vakara pastaiga beidzās ar suņu kautiņu. "Viņš pieskrēja klāt, sākumā gribēja draudzēties. Tad tas suns izdarīja asāku kustību un viņa uzreiz domāja, ka viņš grib spēlēties vai uzbrukt.
Džera sāka viņam kost mugurā – nelaida vaļā, vienkārši plosīja viņa muguru. Viņai pēc tam bija visi zobi ar asinīm," stāstīja Kristiāna.
Ar šo dramatisko notikumu saimnieku pārdzīvojumi nebeidzās. Džera reiz izskrēja no pagalma un uzbruka sunim, kurš turpat pastaigājās ar saimnieku: "Tajā reizē viņa nopietni sakoda suni. Vedām viņu uz veterināro klīniku."
Zaigas vīru Džera respektē vairāk nekā pārējos ģimenes locekļus: "Noteikti ir drošāka ar viņu iet, retāk kļūst agresīva. Bet tāpat ir dažas mājas, par kurām jau zinām, ka tur lec ārā ļoti agresīvi suņi un tur viņa nevar novaldīties."
Ģimenē meitas nodarbojas ar jāšanas sportu, kur daudzi uz sacensībām ņem līdzi arī suņus. Diemžēl Džerai šis pasākums iet secen, jo viņa nespēj vienaldzīgi paiet garām nevienam sunim. Uzreiz spalvas ir gaisā, un viņa metas viņiem virsū.
"Tā sajūta ir briesmīga, jo viņa kopumā ir supermīļa pret cilvēkiem, pret kaķiem. Pret lieliem suņiem īstenībā arī viņa var būt normāla, bet pret augumā mazākiem – tas ir briesmīgi," atzina Džeras saimnieki.
Nesakārtota suņu hierarhija
Zoopsihiatrs un dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs atzina, ka tāda situācija ir diezgan izplatīta: "Tā ir tā saucamā starpsuņu agresija, kurai par pamatu ir nesakārtota hierarhija kopumā. Ierodoties šeit, varbūt viņa sākumā nezināja, kā pareizi uzvesties, – blakus bija kaimiņi, kuri jau sen te dzīvo un viņi rejot grib iekarot savu vietu. Ar laiku viņa saprata, ka var pretendēt uz kaut ko augstāku."
Zoopsihiatrs uzsvēra, ka suņi ir sociālas būtnes un to vidū valda hierarhija. Tā kā starp Džeru un kaimiņu suņiem ir žogs, tas neļauj sakārtot viņu attiecības. Savukārt pastaigas laikā tam traucē nostieptās pavadas.
Agresija pret svešiem suņiem varētu būt arī pieredzes trūkuma jautājums. Ja suns jau no kucēna vecuma būtu dzīvojis kopā ar citiem suņiem, tam būtu vieglāk atrast kopīgu valodu.
"Tāpat arī sunim, dzīvojot kopā ar mums, vajag saprast, kurš mājās ir saimnieks – cilvēks vai suns. Bieži ir arī tā, ka suns ir saimnieks un tad dara to, ko viņš uzskata par vajadzīgu," skaidroja Čipuštanovs.
No sākuma jāsakārto Džeras attiecības ar kaimiņu suņiem, kuri izsauc spilgtās emocijas. Tikai tad var mācīt viņu, kā uzvesties citās situācijās.
"Kad tie suņi rej aiz žoga, lai viņš nevis izvairās, kā mēs tagad redzējām, bet lai viņš parāda, ka viņam tas vienalga. Ka viņš viegli var pārvarēt šo situāciju," padomu deva eksperts.
Mācīt ar barību
Svarīgi mainīt Džeras attieksmi pret kaimiņu suņiem no negatīvas uz pozitīvu: "Visvienkāršākais veids ir paņemt bļodu ar ēdienu, iet pie žoga un tur viņu barot tajā laikā, kad aiz žoga ir tie suņi. Ja mēs to darīsim katru dienu, tad līdz refleksa līmenim iemācīsim – ja tie suņi ir blakus, tas nozīmē, ka mani baros. Un tas ir forši, nevis slikti."
Ignorēt citus suņus var mācīt tikai caur provokāciju, kad blakus ir suņi, kas ierasti izsaukuši aso reakciju, skaidroja eksperts: "Mums vajag, lai viņš mācās būt kopā ar suņiem, bet pozitīvi. Re kur, viens suns skrien. Gaidām, neko nedarām."
Taču, ja situācija ir sarežģītāka, suns ir uzbudināts un grūti pievērst viņa uzmanību, barība jādod biežāk, ieturot īsākas pauzes. Arī kaimiņu suņi, saprotot, ka Džera nereaģē, nomierināsies.
"Vēl viens būtisks moments – nekādā gadījumā nedrīkst dot barību tad, kad viņa neskatās uz barību, uz jums, bet skatās uz to suni. Tad mēs, tieši otrādāk, apbalvosim viņu par to, ka viņa atslēdzas no jums," skaidroja Čipuštanovs.
Kad redzams, ka Džerai nav problēmu ignorēt to, kas notiek otrpus žogam, var likt viņu pie pavadas un iet pie kaimiņu žoga no ielas puses. Šo paklausību vajag atstrādāt līdz tādam līmenim, ka suns spēj vienaldzīgi iet gar šo žogu bez pavadas un saimnieks pilnībā kontrolē situāciju un jebkurā brīdī suni spēj atsaukt. Tikai tad suns būs gatavs satikties ar citiem suņiem.
Jāmāca ik dienu
"Galvenais, lai paklausības mācīšana būtu kā ikdiena, – lai suns saprot un pieņem to kā ikdienu. Ka klausīt vajag katru dienu, neatkarīgi no situācijas, mājās vai ārpus mājas. Ka tas ir normāli," uzsvēra eksperts.
Arī ejot pastaigās, ieteicams ņemt līdzi kārumus un, katru reizi, kad parādās kāds cits suns, viņu barot.
Eksperts ir pārliecināts, ka, regulāri strādājot ar suni, iespējams panākt viņa paklausību tādā līmenī, ka viņu bez bažām varēs ņemt līdzi gan uz jāšanas sacensībām, gan kopīgos ģimenes izbraucienos, gan mierīgās pastaigās.
