Aizritējusi jau 13. Latvijas Dabas fonda putnu ligzdu tiešraižu sezona, un ornitologs Jānis Ķuze norāda, ka to var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajām, jo lielākajā dāļā ligzdu izdētas olas un novērota kopumā 23 mazuļu izlidošana.
"Parasti neproduktīvo ligzdu īpatsvars ir lielāks, un tas ir pilnīgi normāli. Protams, ka ne visas ligzdas, kurās tā ligzdošana tiek uzsākta, ir sekmīgas sezonas griezumā. Zināms, ka jūras ērgļiem, piemēram, tādas ir tikai aptuveni 60% no ligzdām," stāsta Ķuze.
Tiesa, ornitologs norāda, ka novērotajās jūras ērgļu ligzdās arī šogad nav trūcis izaicinājumu, tostarp jūlija beigās stiprā vētra un lietavas ļoti ietekmēja putnu ligzdu Ķemeru Nacionālajā parkā, kur vējgāzē sakritušas lielas tuvējo koku platības. Arī jūras ērgļu ligzdas kokam nolūza lielākā daļa vainaga, bet ligzda noturējās un arī jaunais putns izdzīvoja. Savukārt Durbē perēšanas sezonas laikā tēviņš pazuda, mātīte mēģināja turpināt perēt viena pati.
"Uzradās svešs tēviņš, kurš sāka izrādīt interesi, bet svešiem tēviņiem šādās situācijās parasti tas ligzdošanas instinkts nav tik izteikts, viņi neiesaistās ligzdošanā.
Arī šogad tas viss beidzās nesekmīgi – olas kādā brīdī vienkārši aiznesa krauklis. Mēs vērojam šo ligzdu jau kopš 2015. gada, ir pamats uzskatīt, ka mātīte ir tā pati ligzdā jau ilgus gadus vērotā Milda, bet tēviņi ir mainījušies salīdzinoši intensīvi," skaidro ornitologs.
Savukārt olas šogad netika iedētas tikai vienā no novērojumu vietām – melno stārķu ligzdā Rīgas mežos. Tikmēr otrā ligzdā Ogres novadā šogad šai sugai labas ligzdošanas sekmes.
"No divām melno stārķu ligzdām vienā notika sekmīga ligzdošana, proti, ligzdu atstāja četri jaunie putni. Savukārt otrā ligzdā ligzdošana pat īsti netika uzsākta. Tur sezonas pašā sākumā mainījās putni, notika aktīva konfliktēšana, uz ligzdas notiek kautiņi, bet galu galā pastāvīgs pāris neizveidojās un ligzdā olas tā arī netika izdētas," stāsta Ķuze.
Putnu ligzdu tiešraidēm šajā sezonā bijuši aptuveni 6 miljoni skatījumu, kas ir vairāk nekā pērn, un 70% vērotāju ir tieši Latvijā, bet interesentu netrūkst arī citās valstīs. Šīs tiešraides vēro vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Pēc Latvijas seko Lietuva, Vācija un Polija. Daudz skatītāju ir arī Skandināvijā.
"Runājot par nākamo gadu, mēs plānojam uzturēt tiešraides no lielākās daļas ligzdu, kuras mēs skatījāmies šogad, un, iespējams, uzsāksim arī straumēt video no kādas jaunas ligzdas. Bet, lai arī tā saucamajām vasaras ligzdām sezonas ir noslēgušās, bet būs dažas, kuras būs iespējams skatīties arī visu cauru gadu, tā ir tā pati mūsu jau sen zināmā Durbes jūras ērgļu ligzda un arī vistu vanagu ligzdas Rīgā," uzsver ornitologs.
Kopumā šajā gadā Latvijas Dabas fonda tiešraidēs bija iespēja sekot līdzi 11 putnu pāriem – jūras ērgļiem, zivju ērgļiem, mazajiem ērgļiem, lauku piekūniem, baltajiem stārķiem, svīrēm, vistu vanagiem un arī melnajiem stārķiem. Joprojām ir iespēja sekot līdzi zemūdens pasaulei tiešraides kamerā Līgatnes upē.
