Tekstila šķirošana Eiropas Savienībā būs obligāta no 2025. gada, savukārt Latvijā to ievieš jau no šī gada.
Šobrīd Latvijā iedzīvotājiem ir pieejamas aptuveni 200 speciālās tekstila šķirošanas vietas. Kopš 2019. gada, kad vides apsaimniekotāji aizsāka pilotprojektu par sistēmas ieviešanu, kopumā ir sašķirots vairāk nekā 3000 tonnu tekstila, bet atkārtotā apritē novirzīti aptuveni 2000 tonnu.
Tomēr tekstila atkritumu apsaimniekošanas problēma Latvijā ir aktuāla. Vismaz reizi trijos mēnešos vairāk nekā 50% iedzīvotāju iegādājas jaunu apģērbu. Taču tikai trešdaļa nolietoto apģērbu nodod tekstila savākšanas konteineros, liecina aptaujas dati. Lielākoties nevajadzīgo tekstilu cilvēki turpina izmantot saimniecībā, ziedo labdarībai vai arī atdod tuviniekiem, taču to arī izmet sadzīves atkritumu konteineros.
Kā stāstīja Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, cilvēki ir gatavi šķirot tekstilu un to dara arvien aktīvāk, taču līdz 2025. gadam vēl ir vairāki soļi, kas jāīsteno, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sistēmu.
"Tas, kas mums pietrūkst, ir pieņemts normatīvais regulējums, kad šī sistēma ir jāievieš, un tas ir obligāti jāizdara, un uzrakstīt kārtību – cik konteineri, kurās vietās tiem ir jābūt, un nu ne gluži, cik tas maksās, bet kam ir jāiesaistās šajā sistēmā – vai tiem, kas ražo apģērbus, vai tiem, kas pārdod, vai tiem, kas ieved apģērbus, respektīvi, normatīvais regulējums. Nākošais, protams, ir masveidīga iedzīvotāju informēšana par to, kur šie konteineri ir un ko tajos likt iekšā," viņš sacīja.
Tekstila konteineros drīkst mest tīru apģērbu, apavus, mājas tekstilu, piemēram, aizkarus, segas, palagus. Taču nedrīkst mest netīru, ar sadzīves ķīmiju notraipītu, mitru, pelējošu, saplēstu vai arī apģērba atgriezumus.
Bet ko iesākt ar tekstilu, ko konteineros nedrīkst mest?
Kā norādīja biedrības "Zaļā brīvība" ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule, no 2025. gada Eiropas Savienībā būs jāvāc viss tekstils, tostarp caurs vai saplēsts, tomēr tīrs. Pašlaik gan ir jācenšas samazināt apjomu, proti, mazāk jāpērk, un jādomā, kā ilgstpējīgāk izmantot jau esošo tekstilu.
Akule norādīja: "Labākā lieta, ko šobrīd var Latvijā darīt ar tām caurajām zeķēm, pēc noteiktiem procesiem pa vidu, ir, ka ir iespējams tās pārstrādāt materiālā, ko var izmantot cementa ražošanā – sadedzina, pēc tam rodas pelni un pelnus ieliek cementā, "SCHWENK" ražotnē – tas ir labākais, kas šobrīd Latvijā ir. Alternatīva ir vienkārši sadedzināt un dabūt siltumu, bet tas nav videi draudzīgi."
Arī SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts uzsvēra, ka konteineri nav tikai jaunām precēm, tur var nodot arī nolietotu apģērbu, tomēr tas nedrīkst būt mitrs, ar pelējumu vai arī ar ķīmiskiem traipiem, kas vienkārši var sabojāt citas lietas, kas atrodas konteineros.
Aizbalts pauda: "Tiklīdz visa Eiropa sāks kopā vākt un apjomi augs, sāks rasties arī vairākas pārstrādes iespējas. Es domāju, ka tad arī kaut kādiem atgriezumiem un nolietotām drēbēm būs pārstrāde. Piemēram, pārstrāde uz šķiedru. Tādas rūpnīcas ir, bet šobrīd apjoma dēļ tās vienkārši ir ļoti dārgas un finansiāli neizdevīgas, bet, apjomiem augot, es domāju, tas sakārtosies."
