Nēģu nārstošanas laikā pastiprināti uzraudzīs upes

Maijā upes nēģu (Lampetra fluviatilis) nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori pastiprināti uzraudzīs aizsargājamo zivju nārstam piemērotās upes, lai rūpētos par drošu nārstu. Turklāt nēģu skaitu samazina ne vien to nozveja nārsta laikā, bet arī bradāšana pa straujtecēm, informēja DAP.

Pārvaldē atgādināja, ka nēģu zvejas lieguma laikā sods par katru nelikumīgi iegūto nēģi ir 40 eiro. Tāpat pret pārkāpējiem var tikt uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi – viens par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu, bet otrs par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, ja konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana.

DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte skaidroja, ka upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā, bet arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm, kas ir nēģu dabiskā nārsta vieta, jo tādējādi tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri.

Sāmīte arī norādīja, ka pērn DAP Kurzemes reģionālās administrācijas valsts vides inspektori konstatēja piecus pārkāpumus, kurus veica sešas personas, kas kopumā saņēma 12 tūkstošu eiro sodu un pret kurām uzsākti 11 administratīvo pārkāpumu procesi.

Savukārt 2022. gadā tiesa personai, kura 2020. gadā nelikumīgi noķēra 127 upes nēģus, piesprieda kriminālsodu 270 darba stundas un 5080 eiro zaudējuma atlīdzību valstij.

Baltijas jūrā ietekošās upes ar to baseiniem ir nozīmīgākās nēģu nārstošanas vietas Latvijā.

Liela daļa no šīm upēm, kuru straujteces ir īpaši piemērotas upes nēģu nārstam un mazuļu attīstībai, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Nēģi nārsto vienu reizi mūžā, jo migrācijas, ligzdas veidošanas un ikru nēršanas process prasa ļoti lielu spēku. Katra mātīte iznērš vismaz 15 tūkstošus sīku ikru, kuri pielīp pie upes gultnes smilts un oļiem. Nēģu kāpuri neilgi pēc izšķilšanās pamet ligzdu un dodas uz lēnāk tekošiem upes posmiem, kur, ierakušies gruntī, pavada turpmākos trīs līdz septiņus gadus.

Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām, ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas, skaidroja DAP.

Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tas tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet 80. gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti