Ukrainas nevalstiskās organizācijas mēģinājušas apkopot informāciju par dažādiem vides noziegumiem, kas ir notikuši Ukrainā kara laikā, un tie klasificējami dažādās kategorijās. Kā norādīja biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, daļa noziegumu ir tā saucamie industriālie negadījumi, kur sprādzienu vai citu iemeslu dēļ notikušas avārijas industriālajos objektos, kā rezultātā vidē nonākušas kaitīgas vielas, bet daļa ir tieši nodarīti kaitējumi dabai, ja sprādzienu rezultātā rodas ugunsgrēki, nodeg zālāji, meži, pļavas un kaitējums tiek nodarīts arī jūras teritorijā.

Arī Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cietušas gan ķīmiskās rūpniecības vietas, gan attīrīšanas iekārtas, piesārņojums nonācis arī augsnē un gruntsūdeņos, tāpat ir bijušas noplūdes amonjaka rūpnīcās, bīstamas situācijas ir vērojamas gan atomelektrostacijās, gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu rūpnīcās. "Ir sugas Ukrainā, kas ir endēmiskas, proti, kas ir tikai un vienīgi sastopamas Ukrainas teritorijā, un šobrīd ir uzskaitītas aptuveni 20 augu sugas, kas kara dēļ var izzust pavisam. Tāpat Ukrainas valdība apgalvo, ka ir apdraudētas apmēram 600 dzīvnieku sugas un ap 700 augu un sēņu sugas," skaidro Rozītis.

Ir grūti apjaust un teju neiespējami izrēķināt, kāds posts nodarīts videi.

Kopš kara sākuma Ukrainā ir nodedzināti meži, piesārņota augsne, iznīcinātas sugas un dzīvotnes, kā arī radīts tā saucamais fona piesārņojums.

"Militārā tehnika, ieroči, sprāgstvielas rada noteikta veida piesārņojumu atmosfērā, arī siltumnīcefekta gāzes, kas ir no militārās tehnikas, no raķešu palaišanas," skaidro Brizga.  

Runājot par dažāda veida munīciju, eksperti norāda, ka viena mīnmetēja lādiņa ietekmi uz vidi ir ļoti sarežģīti aprēķināt, jo tā ir atkarīga no tā, kur lādiņš trāpa. "Ja trāpīs kādā infrastruktūras objektā, piemēram, degvielas uzpildes stacijā, tās jau ir citas sekas – papildus degvielas degšana, bet kā pamata sekas ir triecienvilnis, temperatūra, šķembas," stāstīja Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas komandieris Gatis Muižnieks.

Viņš norādīja, ka piesārņojumu rada arī munīcijas materiāli – metāls un dažādi ķīmiskie savienojumi. "Katra munīcija sastāv no korpusa, pildījuma, uzspridzinātāja. Piemēram, slavenajā "Kalibr" raķetē ir aptuveni 450 kilogrami sprāgstvielas, kas ir ķīmisks maisījums, un cietā raķešu degviela, lai raķeti varētu aizšaut pēc iespējas tālāk. Šādas konkrētās raķetes piesārņojums, triecienvilnis ir līdz kilometram, un šķembu lidojuma rādiuss ir līdz pusotram kilometram. Atkarībā no tā, kurā vietā raķete trāpa, tās krāteris, piemēram, zemē, var būt 8–10 metri diametrā," skaidroja Muižnieks.

Viena "Kalibr" raķete ir 6,2 līdz astoņus metru gara un sver aptuveni 1200 kilogramus. Ukrainā ir izlietots simtiem tūkstošu šādas munīcijas, un jāņem vērā, ka ietekme uz vidi ir radīta, ne tikai to pielietojot, bet arī ražojot.

"Valstis centīsies atjaunot ieroču krājumus, tehnikas krājumus. Tas veicinās militārās rūpniecības intensīvāku darbību un aktivitāti, kas atkal palielinās, es teiktu, neproduktīvu ražošanu, kas nav vērsta uz cilvēku labklājību un vajadzību apmierināšanu un ar to saistītās slodzes," uzsvēra Brizga.

Arī Muižnieks nenoliedza, ka valstu mēģinājumi papildināt savus munīcijas krājumus nozīmēs pastiprinātu metāla iegūšanu, sprāgstvielu iegūšanu, un, lai tiktu līdz to ieguvei vien, tiek tērēti dažāda veida resursi, kas atstāj ietekmi uz vidi.

Rakstu sēriju līdzfinansē: