Latvijā māņskorpioni atzīti par visai reti un nelielā skaitā konstatētiem dzīvniekiem. Kopumā mūsu valstī esot redzēti desmit sugu māņskorpionu pārstāvji. Cilvēkus apdraudošu sugu nav.
Šos radījumus grūti ieraudzīt, jo visi viņi ir nelieli, var teikt, sīki, arī maskējoši krāsoti (brūni vai dzeltenbrūni, vai dzeltenpelēki, vai pelēkbrūni), tiecas dzīvot apslēpti. Uzmanīgi dzīvnieki. Turklāt – māņskorpioni parasti nav sastopami lielā skaitā vienviet.
Kur viņi dzīvo? Atkarībā no sugas – tikuši manīti augsnes virskārtā, lapu nobiru trūdā, kūlā, zem koku mizas, trupējošā koksnē, zem akmeņiem, zvēriņu alās, putnu ligzdās, bišu stropos un tamlīdzīgās vietās, arī cilvēku mājokļos.
Jau minēts, ka māņskorpioni tiek reti pamanīti. Kādu ieraudzīt – veiksme. Aplūkojot māņskorpionu, redzams: dzīvnieciņa ķermenis saplacināts, ieapaļš (ovāls vai bumbierveida), sastāv no galvkrūtīm un vēdera (tāpat kā zirnekļiem). Vēders ir posmots divpadsmit segmentos. Pie galvkrūtīm atrodas ekstremitātes.
Galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris jeb apakšžokļi, dēvēti par pedipalpām, ir gari, no vairākiem posmiem sastāvoši un ar lielām spīlēm galā. Spīlēm ir kustīgs pirksts.
Māņskorpiona spīles līdzinās skorpiona spīlēm. Tās bruņotas ar taustes matiņiem, kalpo par maņu orgāniem un tvērējorgāniem.
Ar pedipalpām dzīvnieks satver barību, šīm ekstremitātēm ir arī nozīme pārošanās procesā, kā arī, lai pārvietotos – lai pieķertos citiem posmkājiem.
Savukārt augšžokļi jeb galvkrūšu pirmā pāra ekstremitātes, dēvētas par helicerām, ir īsas, ar ķemveidīgām iekšmalām. Helicerās atveras tīmekļa izvadkanāli (tīmekļi gan netiek izmantoti ķeramtīklu darināšanai, bet kalpo citiem nolūkiem).
Māņskorpioni ir plēsēji, kas pārtiek no nelieliem dzīvnieciņiem, galvenokārt posmkājiem. Teiksim, grāmatu māņskorpioni (kas nebūt nedzīvo tikai grāmatās), ja iemitinās līdzās cilvēkiem, var ēst putekļu ērces, grāmatu ērces, ādgraužus, kožu kāpurus. Māņskorpioni mēdz uzbrukt par sevi lielākiem radījumiem.
Tāpat kā zirnekļiem viņiem raksturīga ārējā gremošana. Ar pedipalpām māņskorpioni upuri satver, ar helicerām to nogalina un sasmalcina, tad izdala gremošanas sulas un vēlāk iesūc sevī šo sulu darbības ietekmē izveidojušos šķidrumu.
Māņskorpioniem ir četri pāri īsu ejkāju. Katras kājas galā atrodas nadziņu pāris un piesūceknis (tas palīdz vienlīdz veikli pārvietoties gan uz priekšu, gan atpakaļgaitā). Jūtoties apdraudēti, viņi mēdz pārvietoties sāniski – līdzīgi krabjiem.
Kā gan tādas mazas, bezspārnainas, īskājainas būtnes izplatās? Zinātniski sakot, māņskorpioni forezē. Latviski saprotamā valodā paskaidrojot, viņi pārvietojas, pieķērušies citiem dzīvniekiem, lielākoties prāvākiem posmkājiem.
Aizraujoši stāsti par dabu un kukaiņiem
