Dabā plānots izvietot matu lamatas un slēpņu kameras, veikt veco ābeļdārzu un dravu postījumu vietu apsekošanu. Tā rezultātā tiks ievākti DNS saturoši materiāli, kam pēcāk tiks veikta analīze ar molekulārās ģenētikas metodi. DAP vecākā eksperte Zanda Segliņa norādīja, ka lāču populācija Latvijā pēdējo gadu laikā ir palielinājusies.
"Šis metodes nemainīgums kopš 2013. gada mums dod lielisku iespēju salīdzināt savstarpēji katrā gadā iegūtos datus. Mēs esam konstatējuši, ka lāču populācija Latvijā ir palielinājusies," pastāstīja Segliņa, norādot, ka Latvijā šobrīd mīt ap 70 lāču. "Ļoti labs ieguldījums ir šī molekulārā ģenētika, kad mēs identificējam katru dzīvnieku individuāli. Tas mums precīzāk ļautu arī nākotnē noteikt precīzu Latvijas teritorijā mītošo indivīdu skaitu."
Nav izslēgts, ka šādā veidā vairāk informācijas varētu ievākt arī par nesen Bolderājā novēroto lāci.
Pētnieks Jānis Ozoliņš, taujāts, vai zināms kas vairāk par pagājušajā nedēļā netālu no Buļļupes manīto lāci, atbildēja noraidoši, vienlaikus norādot, ka lāča parādīšanās šajā teritorijā neesot bijis pārsteigums. Arī deviņdesmito gadu sākumā lācis manīts Rīgas nomalē pie Anniņmuižas. Toreiz lācis uzkavējies Lāčupītes krastā.
Ozoliņš norādīja, ka lāču monitoringa galvenais mērķis būs novērot vienreizēju procesu - lāču atgriešanos teritorijā, no kuras tie reiz pilnībā izzuduši.
Vēl ar monitoringa palīdzību būs iespējams noskaidrot lāču saistību ar iespējamām problēmām, ko tas var radīt. Pētnieks norādīja, ka ne vienmēr lielāks lāču skaits var nozīmēt arī vairāk problēmu, par piemēru minot Igauniju, kur šo dzīvnieku ir vairāk, bet lāču radīto problēmu mazāk nekā Latvijā.
Prognozējot, kādi varētu būt monitoringā iegūtie dati, Ozoliņš pauda, ka, viņaprāt, jau tuvākajos gados Latvijā lāču populācija augs.
"No vienas puses prognoze ir ļoti optimistiska, bet no otras puses viens otrs tādu prognozi negribētu dzirdēt. Šī ir trešā suga, kas Latvijā atgriežas pēc pilnīgas iznīcināšanas. Divas pārējās bija bebri un staltbrieži," skaidroja pētnieks. "Negribas piesaukt tik strauju dzīvnieku skaita palielinājumu, bet daba ir daba, un kaut kas līdzīgs sagaidāms arī ar lāču populāciju. Ne tuvākajos divos, bet varbūt 20 gados."
Ozoliņš pauda, ka viņu ļoti ieinteresēs monitoringa rezultāti, jo šis lāču atgriešanās process ir unikāls. "Tā nenotiek bieži, ka suga atgriežas pēc pilnīgas iznīcības savā sākotnējā izplatības teritorijā," viņš sacīja.
Šobrīd Latvijā ar molekulārās ģenētikas metodi noskaidroti 72 lāči. DNS materiāli ievākti piecu sešu gadu laikā, tāpēc nav skaidrs, vai visi šie lāči joprojām mīt Latvijas teritorijā. Šī metode ir īpaši svarīga, ja dabā tiek novērots kāds "problēmlācis", kurš, piemēram, posta bišu dravas. Tādā gadījumā lāci un tā darbības iespējams izsekot.
