Nākamā mēneša sākumā no Starta ielas divām adresēm Čiekurkalnā Rīgā solīts izvest pēdējās no tur savulaik tūkstošiem tonnu uzkrātajām riepām. Par nelegālo kalnu uzzinājām pirms sešiem gadiem, un tagad Rīgas dome un Valsts vides dienests teritoriju atbrīvošanas panākumus dala uz pusēm. Riepas aizvāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "AJ Power Recycling". Tiek solīts, ka pēc sadalīšanas granulās no tām taps sporta laukumu un ceļu segumi.
Rīgas domes vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne ("Par!"/"Progresīvie") apgalvo, ka tik lielu riepu problēmu galvaspilsētā vairs nav.
"Šobrīd es varu teikt, ka pilnīgi droši riepas lielā apjomā, kalnos nekur Rīgā vairs nav sastopamas. Šobrīd ir izdevies atrisināt pēdējo lielo riepu kalna izvešanu. Tūlīt maijā vairs nebūs no riepām palicis nekas pāri. Jāsaka godīgi, ka tas ir izdevies, pateicoties visu pušu aktīvai iesaistei un sadarbībai, jo riepu kontrole ir vairāk Valsts vides dienesta pārziņā," viņa sacīja.
Savukārt Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs apgalvoja, ka stingru kontroļu rezultātā vēsturiskie riepu krājumi no desmit tūkstošiem tonnu pirms sešiem gadiem samazinājušies līdz pieciem tūkstošiem tonnu. Ja lēšams, ka viena vieglās mašīnas riepa sver desmit kilogramu, tad tikai vides sargiem zināmas un nepienācīgi apsaimniekotas ir vēl ap pusmiljons riepu. To krājumi strauji mazinās, jo valsts nu jau liek savākt 85 procentus riepu no tā apjoma, ko katru gadu laiž tirgū.
"Otrs faktors, kas ietekmē, ir – normatīvie akti šobrīd pieļauj, ka vēsturiskās riepas var ieskaitīt mērķu izpildē, līdz ar to arī apsaimniekotājam šie objekti kļuva interesanti, lai sasniegtu mērķus un izpildītu normas," viņš sacīja.
Vaicāts, vai ir kādas aplēses par aisberga neredzamo daļu, Treijs norādīja, ka konkrētus skaitļus nosaukt nevar.
Vai katrā garāžā varbūt nebūtu vecu riepu, ja tā sauktās ražotāju atbildības sistēmas mūsu valstī darbotos ne tikai uz papīra. Proti, valsts nosaka pienākumu ražotājam un tirgotājam uzņemties atbildību, ka viņa pārdotā riepa tiks pienācīgi utilizēta dzīves beigās. Pircēji par to daļēji samaksā, jau apaujot savus auto. Taču iespējas no vecām riepām atbrīvoties bez maksas ir reti, turklāt tiek pasniegtas kā īpašas akcijas. Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga ir pārliecināts, ka riepu nozarē vēl ir daudz darāmā.
"Latvijā joprojām ir ļoti daudz šo veco riepu, un viens no iemesliem ir, ka mēs paši izmantojam lielākoties tieši lietotas riepas. Zviedrijā cilvēki nobrauc pāris sezonas un pārdot tās kā mazlietotas, tāpēc Zviedrijā ir problēma ar riepām kā atkritumiem nav, bet tās nonāk Latvijā un pēc pāris sezonām jau kļūst par atkritumiem," norādīja Brizga, piebilstot, ka daudz vairāk vajadzētu darīt riepu dzīves cikla beigu daļā, domājot par to, ko mēs ar nolietotajām riepām varam darīt tālāk.
Pirms kāda laika bijusi ideja riepu biznesā ieviest depozīta sistēmu – līdzīgi, kā tas ir ar daļu taras, kad pircējs jau sākumā samaksā pilnu cenu par riepu utilizāciju, taču tālāk par prātošanām ar šo domu nav tikts.
