Bobija īpašnieks Leonels Kosta pastāstīja, ka suns ēd to pašu, ko cilvēki: "To, ko pagatavojam, to arī iedodam sunim. Viņš neēd pārstrādātu pārtiku. Man un arī citiem dzīvniekiem nav pret to iebildumu, bet Bobijs pie tās nav pieradis un ēd tikai dabisku pārtiku. Tāpēc svarīgs faktors ir pārtika un arī tas, ka viņš nekad nav bijis pieķēdēts vai piesiets."
Svarīga ir arī vide un dzīve ciematā, kur ir iespēja pastaigāties pa mežu, kas noteikti ir veselīgāk nekā dzīve pilsētas dzīvoklī.
Neraugoties uz cienījamo vecumu, Bobijs daudz staigā, spēlējas ar kaķiem un viņam ir laba apetīte.
Savukārt vietējā veterinārārste pieminēja, ka svarīga ir arī ģimene un saimnieks, kas saprot mīluli un nerada tam stresu.
Speciālisti vienu suņa dzīves gadu pielīdzina 7 cilvēka dzīves gadiem, un pēc mūsu mērauklas Bobijs pārsniedzis 200 gadu vecumu. Jāpiebilst, ka vietējās ganu suņu šķirnes pārstāvis oficiāli reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā. Saimnieks atzina, ka process bijis sarežģīts, bet jau pirms gada eksperti atzinuši, ka pārspēts iepriekšējais suņu ilgmūžības rekords – 29 gadi. Kopš tā laika Bobijs kļuvis par slavenību, un pie viņa ciemojušies fani pat no Kanādas, ASV, Itālijas, Francijas un Japānas.
