Maijs – sējas, lapu, ziedoņa un dziedoņu mēnesis

Lapu koku un krūmu audzes pagaidām vēl ir siltās sezonas sākumam raksturīgi – gaiši – zaļas. Tumšāks lapu zaļums jāmeklē skujkoku mežos.

Maijā veras un atveras dažādu augu ziedi. Ziedu daudzveidība gan vēl nav tik liela, cik būs ap Jāņiem, bet ziedoņa periods ir sācies un nu jau rit pilnā sparā. Latvijas āres malu malās pilnas ziediem.

Šogad samērā agri sāka ziedēt ievas. Agri iestājās arī šo kokaugu noziedēšanas sākums. Ik gadu maijā sāk (un arī beidz) ziedēt kļavas, beidz ziedēt visi vītolu dzimtas kokaugi un nozied bērzi, uzzied egles, priedes, un visbeidzot ziedos ir ozoli, oši.

Raugoties tuvāk zemei, maijā ik uz soļa – lakstaugu ziedu dažādība: zilās vizbulītes, baltās un dzeltenās vizbulītes jeb, pareizāk sakot, anemones lakači, dažādu sugu vijolītes, dedestiņas, gundegas, savvaļas īrisi – purva skalbes, zaķskābenes, protams, maijpuķītes jeb parastās kreimenes, panātres, meža zemenes, un visādi citi augi. Protams, dažādās vietās augi atšķirīgi.

Vide un dzīvnieki

Saulainā laikā maijā daudzas iepriekš zaļās pļavas uz zināmu periodu top uzkrītoši dzeltenzaļas, vietām pat dzeltenas, jo koši zied pienenes. Drīz vien tās nozied – kļūst baltpūkainas. Tādējādi dzeltenās pļavas nokrāsojas baltas. Kad vējš aiznes sēklas pa gaisu, pieneņu baltums pļavās izzūd. Atkal dominē zaļā krāsa.

Maijs tautā pamatoti tiek saukts par sējas, par lapu, par ziedu jeb ziedoņa mēnesi. Atbilstoši skanētu arī piebilde "maijs – dziedoņu mēnesis." Dominējošā skaņa dabā - putnu dziedāšana un sasaukšanās.

Latvijā beidzot kļūst sastopami visi pie mums ligzdojošo putnu sugu pārstāvji. Izveidojas pilns ligzdotāju "komplekts": nometniekiem un tiem daudzajiem gājputniem, kas jau atgriezušies agrāk, pievienojas no siltajām zemēm nesen atceļojušie pēdējie lidoņi.

Spalvainie lidoņi (gan gājputni, gan nometnieki) ne tikai dzied, bet arī lakstojas, darina perēkļus, dēj, perē olas vai jau baro, aizstāv no īstām vai iespējamām briesmām, apmāca un citādi lolo mazuļus – kā nu kura suga.

Arī daļai zvēru jeb zīdītāju tieši maijs ir galvenais apbērnošanās mēnesis. Ja viņiem pievieno jau iepriekš – martā un aprīlī – pasaulē nākušos mazuļus, Latvijas āres pārtop paprāvā zvēru bērnistabā.

Maijs ir galvenais daudzu kustoņu (ne tikai zīdītāju un putnu) apbērnošanās mēnesis. Krietns pulks dažādu kustoņu sugu saņem papildinājumu. Bet dažu sugu radījumiem tieši maijā "iekrīt" pārošanās periods.

Kā jau tam siltajā sezonā jābūt, visdaudzveidīgākie un daudzskaitlīgākie no ieraugāmajiem dzīvniekiem ir kukaiņu klases pārstāvji. Malu malās dažādi kukaiņi – gan pieaugušie, gan kāpuri. Pļavā, mežā, purvā, dārzā vai jebkurā citā vietā – kukaiņi.

Skaita un daudzveidības ziņā otro vietu no siltajā sezonā ieraugāmajiem sauszemes dzīvniekiem ieņem zirnekļveidīgie. Zirnekļi visdažādākie, visdažādākajās vietās. Viņu daudz.

Kā zināms, vairākums zirnekļu pieder kukaiņu ēdājiem.

Insekti ir pamatmaltīte arī lielākajai daļai abinieku.

Tās abinieku sugas, kuras sāka pāroties aprīlī, jau aprīlī vai vēlāk maijā pabeidza nārstu un pameta ūdeņus, bet citas amfībijas (piemēram, zaļo sugu vardes, kokvardes un tritoni) maijā to tikai iesāka. Bezastainie abinieki apliecina maija piederību dziedoņu mēnesim: dienās visai kaislīgi dzied (kurkst) zaļi krāsotās vardes, naktīs skaļi, azartiski dzied (zāģē) kokvardes. Bet nārstojošie astainie abinieki tritoni gan rosās klusējot zem ūdens. Pat tad, ja būtu dabas dots kāds skaņrades aprāts, cilvēkam uztveramu dziesmu radīt viņiem neizdotos.

Daļai Latvijas rāpuļu – tāpat kā daļai amfībiju: kāzu laiks tieši maijā beidzas, turpinās vai tikai sākas.

Rakstu sēriju līdzfinansē: