Laimes kaķi
Rīdziniece Oksana Ričova ielas kaķus baro gluži kā restorānā. Ik mēnesi viņa iztērē vairākus simtus eiro, lai pusdienu galds kaķiem būtu klāts ar dažādiem ēdieniem. Pirms tam viss tiek rūpīgi sagatavots, kas arī prasa vismaz pāris stundu dienā.
"Vajag nopirkt gaļu, aknas, sirdis, visu sagriezt, noskalot siltā ūdenī un atnest šeit, un viņus pabarot. Katram ir savs trauciņš, kas pēc tam jānovāc un jānomazgā. Ir arī konservi no Vācijas, kurus es pasūtu zooveikalos," stāstīja Oksana.
Kaķu mājas šajā zemes pleķī, Burtnieku ielā 37a, un apkārtnē stāvējušas jau vismaz desmit gadus.
Sākumā kaķi dzīvojuši kartona kastēs, tad dzīvnieku aizsardzības biedrības ziedojušas līdzekļus un kaķu ērtībām iegādāti trīs namiņi par 250 eiro gabalā.
Seniors Kārlis Ādamsons, kurš jau desmit gadus baro kaķus, "4. studijai" stāstīja: "Šitie nabadziņi, šitie laimes kaķi! Mamsiks iet. Tas ir Raibais, tas ir krievu šķirnes, un viens ir pavisam melns. Melns, melns, melns... Nu, tāda mīlestība! Es tev pateikšu, tādu no cilvēka nesagaidīsi, tādu mīlestību. Viņš – "man nedod tos graudus, bet tu mani paglāsti, lūdzu, paglāsti un pakasi bišķiņ. Man ar to pašu pietiks.""
Savukārt Oksana Ričova stāstīja, ka iegādātās mājas bija uz kājiņām, no laba koka, siltinātas, paredzētas daudziem gadiem.
"Kaķus šeit izmeta katru gadu. Mēs par Rīgas domes līdzekļiem tos sterilizējām un kastrējām. Mazuļus, kas piedzima, es personīgi ņēmu mājās, tie adaptējās un pēc tam caur sociālajiem tīkliem nonāca labās mājās," stāstīja sieviete.
Savukārt Kārlis Ādamons piebilda: "Šeit bija mājas iztaisītas tā kā cilvēkam. Vēl ar numura zīmi – Kaķu iela 5. Smuki bija. Ļoti skaisti bija."
Vietējie iedzīvotāji, cik nu katrs spējis, iesaistījušies kaķu uzturēšanas aktivitātēs. Centušies arī sakopt apkārtni, lai barošanas vietās neostu un nekrātos sadzīves atkritumi.
Cilvēki zināja, ka teritorija ir kāda privātīpašums, bet zemes īpašnieks nekad šeit nebija rādījies, vaigā neviens viņu nebija redzējis. Tā nu šī vieta ilgus gadus kalpojusi nelaimē nonākušiem, pamestiem kaķiem.
Lāsma Ozoliņa, kura arī palīdz Raunas ielas kaķu barošanā, teica: "Te vienmēr ir bijuši tādi džungļi, tas arī ir būtībā iemesls, kāpēc bieži garāmgājēji mēdz izmest sadzīves mēslus. Tāpat iet no rīta uz savu mašīnu un tepat krūmos nomet savu maisiņu, iet tālāk. Un vasarā tur dzīvojas pazīstami bezpajumtes iemītnieki, taisa tusiņus ar alkoholu, un vienkārši kaut kādi dzērāji ar alkohola pudelēm tur apstājas un turpat tur visu nomet."
Tomēr kaķu mājiņu apkārtne vienmēr bijusi sakopta, stāsta kaķu barotāji.
Kaķi paliek bez sava nama
Lai arī sveša īpašnieka zemi ap kaķu mājām cilvēki kopuši, marta aukstākajās dienās pie kaķu mājām, kas arī siltinātas, lai dzīvniekiem būtu iespēja izdzīvot saltajās naktīs, ieradies kāds auto. Kaķu mājas tikušas izdemolētas un aizvestas nezināmā virzienā, kaķus atstājot zem klajas debess.
Oksana Ričova norādīja: "Kad es atskrēju... tie vīrieši, es ar viņiem sasveicinājos, paprasīju, kas viņi ir. Viņi neteica, vienīgi to, ka atsūtījis saimnieks, kurš licis visu nojaukt. Es viņiem lūdzu saimnieka kontaktus, ka es ar viņu sazināšos, un jautāju – kāpēc jūs to darāt bez brīdinājuma?"
Seniors Kārlis Ādamsons teica: "Nu žēl viņu! Es pateikšu... Es atnācu mājās, es burtiski nezināju, ko darīt. Visus tos kaķus pie sevis... Tā nav izeja."
Savukārt Daiga Jankovska vaicāja: "Man būtu jautājums –, ja šo lika novākt zemes īpašnieks, tad kur viņš ir, kad vispār ir jākopj šī teritorija? Jo pagājušajā vasarā vienu reizi, es nepateikšu, pa cik gadiem, atbrauca pļāvēji un nopļāva šo teritoriju un blakus teritoriju, kas ir viņa, bet vieni no viņu vārdiem bija tādi, ka mājiņas ir jānovāc."
Toreiz gan Burtnieku ielas iedzīvotājiem izdevies vienoties – ja kaķu māju teritorija būs sakopta, tās nenojauks. Tomēr pašvaldībā ir informācija, ka zemes īpašnieks saņēmis vairākus sodus par vides piemēslojumu.
Vēstulē par šo situāciju Rīgas pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā skaidroja:
"Teritoriju kopšanu Rīgā kontrolē Administratīvās inspekcijas amatpersonas un Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas. Sūdzības par nekoptām teritorijām šajā vietā saņemtas gan inspekcijā, gan policijā. Piemēram, 8. martā saņemta sūdzība par nesakoptu teritoriju Burtnieku ielā 37a. Pašvaldības policijas amatpersonas ierodoties konstatēja, ka teritorija ir nesakopta, piegružota ar plastmasas un stikla pudelēm, skārda bundžām, kā arī teritorijā ir izveidotas kaķu mājiņas no linoleja un koka mēbeļu detaļām.
Kopš 2022. gada sākuma pret katru no nekustamā īpašuma Burtnieku ielā 37a atbildīgajām personām sākti trīs administratīvo pārkāpumu procesi par teritorijas neuzturēšanu kārtībā. Pēdējo reizi process sākts 2. februārī un pārkāpuma novēršanai tika noteikts termiņš līdz 28. martam. Saskaņā ar datu aizsardzību, personu vārdus un piemērotos sodu apmērus pašvaldība atklāt nedrīkst."
Tātad var noprast, ka zemes īpašnieki ir vairāki, un viņi izlēmuši, ka tieši kaķu mājas ir piesārņojuma lielākais iemesls. Raidījumam gan tā arī neizdevās uzzināt, kas ir šīs personas un kā kaķu māju nojaukšana situāciju gadiem nolaistajā teritorijā varētu uzlabot.
"Tā ir cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Tā ir necieņa pret tiem cilvēkiem, kuri šeit rūpējas par kaķiem. Es nezinu, kas tie par cilvēkiem to izdarīja, kā viņiem roka pacēlās," pauda Oksana Ričova.
Rīgas vietvarā skaidroja, ka pašvaldība pilsētā nav finansējusi nevienu kaķu māju, taču cilvēkiem rūpēties par klaiņojošiem dzīvniekiem neviens neliedz.
Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons pauda: "Jebkurā gadījumā kaķu māju uzstādīšana ir jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Nevar uz savu roku jebkurā vietā uzstādīt kaķu mājas."
Patlaban nelaimē nonākušajiem Burtnieku ielas kaķiem ir izvietotas pagaidu mājas. Tajā pašā vietā, kur viņi gadiem ilgi dzīvojuši. Cilvēki, kuri par ielas kaķiem rūpējas, sola, ka jauno māju atrašanās vieta tiks saskaņota ar pašvaldību, un ir uzrakstījuši iesniegumu Valsts policijā par radīto zaudējumu piedziņu, jo trīs nopostītās kaķu mājas, kā viņi skaidroja, bija izmaksājušas 750 eiro.
