ĪSUMĀ:
- Šķērsli Ķīšupē grib likvidēt pašvaldība, tikai gaida atļauju.
- Staiceles papīrfabrikas dambis Salacā liedz zivju migrāciju.
- Lubes dzirnavas Rojā ir skaists objekts, pret kura nojaukšanu iebilst īpašnieki.
Vietvara grib atbrīvoties no šķēršļa Ķīšupē
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) skaidroja: "Šis ir vēl atlicis mantojums no kādreizējiem laikiem, no kādreizējās godības, ir bijušas dzirnavas, diemžēl apkārt dzirnavām zivju ceļš nav bijis. Nu, un tāds ir palicis."
Līcis skaidroja, ka Ķīšupe lejpusē šobrīd ir atbrīvota. Blakus Saulkrastiem arī bija dambis, taču tas pirms aptuveni 10 gadiem atbrīvots. Līdz vietai Ķīšupē, kur atrodas tagadējais šķērslis, nārstojošās zivis tiek, taču tālāk vairs ne, tādēļ Saulkrastu pašvaldības pārstāvis norādīja – vietvara priecātos, ja saņemtu atļauju šo aizsprostu demontēt.
"Mēs būtu gatavi izdarīt, mums vajag tikai atļauju to darīt,"
norādīja Līcis.
Tāpēc šeit ir ieradušies pētnieki, lai dotu savu atzinumu par labākajiem iespējamajiem risinājumiem, ko ar šo šķērsli darīt.
Viens no viņiem ir zinātniskā institūta "BIOR" Iekšējo ūdeņu pētnieks Kaspars Abersons, kurš norādīja: "Ja mēs gribētu celt zivju ceļu, tad mums ir jāzina, cik garu viņu vajag, lai tas būtu normāls. Bet šajā situācijā te vajadzētu zivju ceļu būvēt, vai vienkārši ņemam visu nost? Labāk ir no visa tikt vaļā, protams. Bet mēs gatavojam vairākus iespējamos risinājumus no kuriem pašvaldība var izvēlēties."
Pētnieks pauda, ka vislabāk būtu šķērsli pavisam novākt nost, taču tad rodas jautājums – kas notiks ar ceļu virs tā. Viņš norādīja, ka novākšana būtu viens no risinājumiem, bet tiek izskatīta arī līmeņa pazemināšana un mākslīga straujtece.
Lai atvērtu upē esošos aizvarus, jāsaņem īpašnieka atļauja. Šobrīd gan pašvaldībai nav informācija, kurš ir koka aizvaru īpašnieks, kā arī pašvaldībai no ekspertiem ir jāsaņem informācija, kā pareizi šo šķērsli likvidēt.
"Šeit pat blakus, redziet, ir augstsprieguma līnija, kas ved tepat 200 metrus no šīs vietas, un tai blakus vienā vai otrā pusē atradīsies jaunā "Rail Baltica" trase. Šobrīd tā vēl ir projekta stadijā, un nezinām, kur tieši būs, bet gar šo trasi, visticamāk, būs apkalpes ceļš, iespējams, šis ceļš tiks rekonstruēts, iespējams, ka tiks jauns ceļš būvēts, un tad arī varēs lemt, kas šeit notiks," norādīja Līcis.
Tilts šajā vietā ir pašvaldības īpašums, līdz ar to rast risinājumu ir gaužām elementāri – nojaukt slūžas un pēc tam ar akmeņiem izveidot garāku straujtecīti, pēc kā upe zivīm atvērtos pat sešu kilometru posmā. Ideālais būtu vispār šo tiltu nojaukt, bet tad ir jāgaida "Rail Baltica" būvniecības darbi, jo šeit dažus simtus metru uz priekšu būs vilcienu līnija, kurai blakus būs cits tilts. Tiltu varētu izmantot vietējie iedzīvotāji, un to uzbūvētu tā, ka zivīm netiek traucēts.
Labais stāsts ir tajā, ka šis šķērslis drīz pazudīs, bet skaidrs, ka katra šķēršļa nojaukšana prasa gana daudz laika un enerģijas.
Šķērslis Salacā un Rojā
Latvijā no Nīderlandes ieradušies papildspēki. "Pasaules zivju migrācijas fonda" pārstāve, "Aizsprostu likvidēšanas Eiropā" projekta pētniece Izabella Altena apsekoja arī Ķīšupes šķērsli, bet viņas prioritāte ir palīdzēt atbrīvoties no diviem citiem šķēršļiem Latvijā – Salacā un Rojā.
Salaca ir viena no Latvijas bagātākajām lašupēm, taču Staiceles papīrfabrikas dambis, kas atrodas 45 kilometrus no ietekas jūrā, liedz zivju migrāciju. Sarunas, ko ar šo šķērsli darīt, bijušas jau sen, bet joprojām dambis ietekmē lašu un taimiņu populāciju.
Altena "Vides faktiem" pastāstīja, ka pārstāv organizāciju "Dambju nojaukšana Eiropā", taču Latvijā šī kustība ir nedaudz nopakaļus. "Mēs redzējām kartē šo situāciju un nolēmām, ka ir jāpalīdz," viņa sacīja, norādot, ka organizācija izvirzīja divus no kopumā 70 šķēršļiem, ar ko strādā "BIOR". Viens no tiem ir Staicelē, bet otrs Rojā.
Vaicāta, kādi ir viņas pienākumi, Altena skaidroja: "Tas ir diezgan sarežģīti, jo ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, ir jāveido laba sadarbība ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem, un mans uzdevums ir panākt, ka visas puses redz jēgu un iespējas šos šķēršļus upēs likvidēt."
"BIOR" pētnieks Abersons norādīja: "Izabella ir šeit, lai palīdzētu atrast to adatas aci, caur kuru mēs varētu izstumt to kamieli un atrast visiem pieņemamu risinājumu, jo tur tās puses ir dažnedažādākās. Tas nav tikai īpašnieks un zivju pētnieks. Tur ir dažādas sabiedrības grupas ar dažādiem skatījumiem, plus vēl kultūrvēsturiskie pieminekļi un citas lietas. Man tiešām ir liels prieks, ka viņa ir atbraukusi, jo viņa skatās uz lietām citādāk, viņai nav nekāda vēsturiskā pieredze, un es ceru, – pagaidām tā arī izskatās, – ka viņa atradīs visiem kaut ko pieņemamu un mēs varēsim šos šķēršļus no dienaskārtības izņemt."
Altena atzina, ka pašlaik komunikācija ar dambja īpašniekiem ir visnotaļ laba, taču sarunām jānotiek ar visām pusēm, lai visi saprastu ieguvumus no nojaukšanas.
Pētniece skaidroja: "Rojas gadījums ir līdzīgs, bet vienlaikus diezgan atšķirīgs. Tajā ir vairāk tehnisku grūtību, tas ir diezgan augsts dambis, arī ir diezgan skaists šķērslis. Tur ir svarīgi pārliecināt cilvēkus, kāpēc šādi dambji vispār ir jālikvidē. Tā kā tur ir gan sociālais, gan tehniskais jautājums, un pie tā vēl ir jāstrādā."
Savukārt Abersons norādīja, ka šie trīs pieminētie šķēršļi Saulkrastos, Staicelē un Rojā netiek primāri saimnieciski izmantoti. Te nav arī nekādas ūdens krātuves, katamarānu nomas vai hidroelektrostacijas. Atšķirīgais šajās vietās ir tas, ka Saulkrastu gadījumā šķēršļa īpašnieks ir pati pašvaldība, kas ir ieinteresēta tikt no tā vaļā.
"Savukārt Staicelē un Rojā dažādu iemeslu pēc cilvēkiem nav pirmā doma par pilnīgu vai daļēju demontāžu, bet par kaut ko citu," skaidroja pētnieks, norādot, ka Staicelē tāpēc, ka tas ir kultūrvēsturiskais mantojums. Savukārt Rojā, Lubes dzirnavās, tas ir tāpēc, ka īpašnieki šo diezgan skaisto objektu saglabā, lai cilvēki varētu braukt un skatīties.
"Uz kaut kādu pilnīgu vai daļēju demontāžu viņi skatās no otras puses – nevis ka mēs atveram zivīm migrācijas ceļus, nevis ka mēs novēršam pagātnes kļūdu un kaut ko veidojam, bet – ka mēs postām un salaužam,"
paskaidroja Abersons.
Eiropā izpratne par šķēršļu negatīvo ietekmi iet plašumā. Pērn Altenas pārstāvētās organizācijas darba rezultātā Eiropā tika nojaukti 325 šķēršļi. Spānijā vien ir likvidēti 133 dambji.
"Visā Eiropā ir kustība, lai atbrīvotos no šķēršļiem, kā piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Nevalstiskās organizācijas arī cītīgi iesaistās, tāpēc es domāju, ka Latvijā ir pozitīva situācija – visi grib kaut ko darīt lietas labā, bet ir jāsper tas viens mazais solis un reāli arī kas jādara," viņa sacīja.
"Aizsprostu likvidēšanas Eiropā" projekta pētniece atklāja, ka pie šiem projektiem darbosies līdz jūnija beigām, pēc kā būs "jāsaliek kopā" visa informācija un iesāktais tālāk būs jāturpina citiem, taču ir ļoti grūti pateikt, cik ilgs laiks paies līdz reālai šķēršļu nojaukšanai.
