Alūksnes upe ir atgriezusies tās dabiskajā gultnē. Mitrie krasti, kur agrāk krājās ūdens, drīz aizaugs ar zāli, un tos labiekārtos. Bejas aizsprostam, kas celts apmēram pirms 40 gadiem, izņemti aizvaru dēļi un atlicis nojaukt pašas aizvaru konstrukcijas, kā arī uzsākt tilta remontu.
"Tad, kad ir kaut kādi pali vai plūdi, kas mums pēdējos trīs gados jau trīsreiz bijuši, tad ūdens līmenis jau ir bijis līdz ceļu konstrukcijām. Pēdējo reizi bija tā, – ja būtu vēl diennakti intensīvas lietavas, tad šo tiltu noteikti pārrautu," pastāstīja Alūksnes novada aģentūras "Alja" direktors Māris Lietuvietis.
No idejas līdz rezultātam bija nepieciešami trīs gadi. Tas tiek darīts, lai atjaunotos zivju resursi. Nelielajā 24 kilometrus garajā upē dzīvo arī foreles.
Nākamais darbs, kas tur paveicams, būvēt akmeņu uzbērumu, pa kuru pārvietoties lašveidīgajām zivīm, piemēram, forelēm līdz pat Alūksnes ezeram.
Pašvaldībā skaidroja, ka Bejas aizsprosts šobrīd jau ir bezsaimnieka manta. Ūdens līmeni līdz šim šeit regulēja vietējie, kas aizsprosta nojaukšanu neatbalstīja.
"Nosprostojot upes, mēs savtīgi paturam to labumu sev, nekādā veidā nevairojam ūdens daudzumu.
Tas, ka, nojaucot aizsprostus, paliek mazas upītes, tas ir normāli. Ne visas upes ir Gaujas vai Daugavas.
Mums ir nepieciešamas šīs mazās upītes arī," pastāstīja Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Vēl Alūksnes novadā ir, piemēram, Melnupe. Tur pagājušā gada vasaras lietavu plūdos salīdzinoši nesen atjaunotais slūžu tilts Zeltiņos neizturēja.
"Tas tur nav vajadzīgs. Ja tur ir runa par kādu rekreāciju, peldēšanās vietu ciema centrā, tad tie ir risināmi jautājumi. Tāpēc mums nevajag nosprostot upi un mākslīgi turēt dambi," pauda Lietuvietis no aģentūras "Alja".
Kopumā Latvijā ir vismaz 70 zivju migrācijas šķēršļi, tā lēsuši valsts zinātniskā institūta "Bior" pētnieki.
"Šobrīd daudzas gan valsts organizācijas, gan nevalstiskās organizācijas sāk strādāt ar aizsprostu nojaukšanu. Mums nākamā vieta, kur pārbūvēsim šķērsli, ir Sveķupē," pastāstīja Jentgena.
Līdz šim nācies finansējumu meklēt ārzemēs, taču šobrīd Zemkopības ministrijā tiek izstrādāti atbalsta noteikumi upju aizsprostu, šķēršļu negatīvās ietekmes novēršanai un mazināšanai. No Eiropas jūrlietu zvejniecības un akvakultūras fonda tiem atvēlēs 2 miljonu eiro.