Pagājušā gada vidējā temperatūra bija par 3 procenta desmitdaļām augstāka nekā laika periodā no 1991. līdz 2020. gadam. Tas ir par apmēram 1,1% augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē.
Vienlaikus reģistrētas dažādas anomālijas, kas skaidri parāda globālās sasilšanas radītās klimata izmaiņas. Mainās gaisa un ūdens masu apmaiņa, kas rada sausuma, karstuma, sala, viesuļvētru, mežu ugunsgrēki un plūdu risku.
Ziemeļamerikā un Eiropā bija ļoti silta vasara ar spēcīgiem karstuma viļņiem, it īpaši Vidusjūras reģionā, bet Centrāleiropu postīja spēcīgi plūdi. Savukārt Austrālijā bija pēdējās desmitgadēs zemākā gaisa temperatūra un nebija sausuma perioda.
Zinātnieki arī informēja, ka
pērn turpināja palielināties siltumnīcas efekta radošo gāzu koncentrācija atmosfērā.
Rekordaugsts bija gan oglekļa dioksīda, gan metāna īpatsvars.
