Milzu apaļpūpēdis ir pats lielākais pūpēdis pasaulē. Tā diametrs var sasniegt 50 centimetrus un vairāk, bet svars var būt vairāki kilogrami – līdz pat 10 kilogramiem.
Lielākajam Latvijā līdz šim atrastajam pūpēdim apkārtmērs bijis 166 centimetri, norāda Latvijas Mikologu biedrībā.
Apaļpūpēža augļķermeņi ir netīri balti, vēlāk iedzelteni, ar gludu apvalku. Forma ir lodveida, ar kātiņveida sašaurinājumu apakšpusē, parasti 10-50 centimetru diametrā, bet apkārtmērs dažreiz pārsniedz metru. Iekšpusē tie sākumā ir balti, šūnaini, stingri, vēlāk - zaļgandzelteni, mīksti. Vecākiem pūpēžiem iekšpusē nogatavojas sporas, ar kurām sēne vairojas. Sākumā tās ir zaļganas, vēlāk kļūst tumši brūnas.
Augļķermenim nogatavojoties, apvalks saplīst, un sporas atdalās brūnas putošas masas veidā. Viens augļķermenis saražo ap 5-6 miljardus sporu. Ja visas sporas uzdīgtu, viena pūpēža pēcnācēji pārklātu visu zemi. Šīs sugas pūpēži aug auglīgās augsnēs, pļavās, dārzos, krūmājos, parkos vasaras beigās.
"Jauni apaļpūpēži ir ēdami – kamēr vien iekšpusē balti. Tos var griezt šķēlēs vai gabaliņos un cept uz pannas vai grila," norāda mikologi.
Biedrība arī aicina interesentus ziņot par apaļpūpēžu atradumiem, mērīt tiem apkārtmēru, lai atrastu šā gada lielāko apaļpūpēdi. Par atradumiem var rakstīt uz e-pastu "[email protected]" (ar fotogrāfiju, aprakstot atraduma vietu, dzīvotni – mežmala, dabiska pļava, pļauts zālājs utt.) vai ziņot vietnē "dabasdati.lv".
Jau ziņots, ka par 2017.gada sēni tika atzīta baltā cūktrifele (Choiromyces meandriformis).
