Nēģis ir neparasts dzīvnieks, kas nav īpaši mainījies kopš 380 miljoniem gadu senas vēstures. Mūsdienās – delikatese, nēģu zveja aizvien ir kultūrvēsturiska tradīcija dažos Latvijas piejūras ciemos.
Zinātnieku domas par nēģi atšķiras
"Nēģis ir anadroma ceļotājzivs, tā ir zivs, kas barojas jūrā un nārsto saldūdeņos, ja runa ir par upes nēģi," norādīja Abersons.
Pētnieks skaidroja, ka, runājot par nēģiem, zinātniekiem ir divas versijas – vieni tos pieskaita apaļmutniekiem, bet otri uzskata, ka tas nav gluži pareizi, un dalīšanai pieiet citādi, sakot, ka zivis no akadēmiskās sistemātikas viedokļa ir nevis sistemātiska vienība, bet bioloģiska vienība – ūdens organismi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī, elpo galvenokārt ar žaunām, ir mugurkaulnieki un tiem ir locekļi bez locītavām.
"Nēģis šeit pilnībā iederas, absolūti, viņš dzīvo ūdenī, elpo bez žaunām, nekādu locītavu viņam nav. Arī no likuma viedokļa nēģis ir zivs. Pret viņu zvejniecības likums un citi likumi, kas saistīti ar zvejniecības regulēšanu, attiecas pilnīgi kā pret zivi," sprieda Abersons.
Vienlaikus ir pilnīgi pareizi apgalvot, ka atsevišķi tiek iedalīti apaļmutnieki un zivis, un nēģi ir apaļmutnieki.
"Nēģis ir zivs un nav zivs, bet vienalga, kurā ailītē viņu ierakstām, svarīgi ir tas, kas viņš ir, kā uzvedas un kā šos resursus izmantojam. Tas, manā skatījumā, ir svarīgāk nekā tas, kā mēs viņu sauksim," vērtēja Abersons.
Ar ko nēģis atšķiras no citām zivīm?
Nēģiem ir apaļa mute kā piesūceknis, kurā ir arī zobi. Tieši pēc zobu izvietojuma nosaka nēģu sugu. Pārējais nēģu ķermenis ir diezgan plastisks – nēģim ir horda, to var pieskaitīt pie mugurkaulniekiem, bet atsevišķu skriemeļu vai asaku tiem nav, tāpat kā nav žokļu. Vidēji upes nēģis ir no 30 līdz 36 centimetriem garš.
"Nēģis, protams, ir īpašs, viņš ir sens organisms, viņa žaunas neatrodas zem žaunu vākiem, tās nevirinās, viņš nesūc ūdeni pa muti un neizlaiž caur žaunu vākiem.
Savā ziņā viņš ir citāds, arī zvīņu vai asaku viņam nav, bet daudzējādā ziņā viņš tomēr ir zivs, kaut vai tāpēc, ka dzīvo ūdenī un migrē no jūras uz saldūdeņiem tāpat kā laši, taimiņi, vimbas un citas sugas," norādīja Abersons.
Tāpat vairumam zivju sugu ir pāra spuras, bet nēģiem ir tikai viena spura uz vēdera un viena uz muguras.
Kopumā nēģi ir sastopami gandrīz visā pasaulē, bet tieši upes nēģi mīt Baltijas jūrā, Atlantijas okeāna piekrastē un upēs, kas tajā ietek, kā arī nelielas populācijas sastopamas Vidusjūrā, Adrijas jūrā.
"Kādreiz nēģu populācija bija daudz plašāka, tagad tā saraujas ziemeļu virzienā, tā kā mēs esam areāla ziemeļu daļā, mums situācija ir diezgan laba. Tiem, kas mīt vairāk uz dienvidiem vai rietumiem, ir grūtāk," norādīja pētnieks.
Latvijā mīt vairākas nēģu sugas
Upes nēģis gan nav vienīgā nēģu suga, kas mīt Latvijā. Vēl bez tās šeit bieži sastopama ir upes nēģu pāru suga strauta nēģis, kā arī divas reti sastopamas sugas – jūras nēģis un Ukrainas strauta nēģis.
"Numur trīs ir jūras nēģis, viņa izplatības areāls ir Atlantijas okeāna piekraste un ietekošās upes, turklāt gan Amerikas galā, gan pie mums. Eiropā viņu aizsargā, Amerikā cenšas iznīdēt, bet reizēm viņš ieklīst arī Baltijas jūrā, kādā mūsu upē. Tāpēc viņš var būt pie mums sastopams, bet kā normāla faunas daļa droši vien nav. Ceturtais ir Ukrainas strauta nēģis, tas, protams, ir plaši sastopams Ukrainā, arī Polijā, Baltkrievijā.
It kā viņi ir arī Latvijā un Lietuvā konstatēti, bet tajā pašā laikā rokā viņus turējis neviens nav, netiešā veidā pētījumos par viņiem ir atnākusi informācija," skaidroja Abersons.
Latvijā biežāk sastopamās sugas – upes un strauta nēģis – nārsto straujāk tekošās upju vietās, straujtecēs. Abu sugu kāpuri četrus piecus gadus pavada saldūdenī, bet tad viņu organismos notiek metamorfoze.
"Viņi no filtrējoša kāpuriņa, kas ieracies zemē, kļūst par brīvi peldošu, redzīgu nēģi, kādu mēs to redzam. Tad viņu ceļi šķiras. Pāra parazītiskā suga peld uz jūru vai citu lielāku ūdens objektu baroties, savukārt pāra neparazītiskā daļa, kas mūsu gadījumā ir strauta nēģis, peld kaut kur turpat upju augštecē, kur pēc kāda laika nārsto un nemēģina baroties pieaugušā stadijā. Abas sugas pēc nārsta iet bojā," norādīja Abersons.
