Pie Daugavas sastaptais Vjačeslavs pastāstīja, ka peldoties jau mēnesi un ierasti izvēlas vietu, kas ir nostāk no glābēju redzes loka. "Te viss ir normāli. Nu, gadās, ka ūdenim ir smaka. Nevis kaut kā mainās pats ūdens, bet jūtu smaku," pastāstīja rīdzinieks.
Pārbaudot ūdeni, īpaša uzmanība tiek pievērsta peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu savairošanās procesam.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece paskaidroja, ka tiek mērīti divi parametri, kuru klātbūtne liecina par fekālo piesārņojumu. "Paralēli vizuāli tiek novērtēts, vai nav putu, netipiskas ūdens krāsas," norādīja Muceniece.
Tāpat inspekcija novērtē to, kā peldvietās ievēro drošības prasības – drošu piekļuvi, pamatu, dziļumu un to, vai ir bojas.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes pārstāvis Jānis Skrims atklāja, ka glābēji peldvietu novēro tieši boju redzeslokā, un kuģošanas līdzekļiem bojas ir signāls, ka tālāk iebraukt ir aizliegts.
Tikmēr biedrības "Peldēt droši" pārstāve Zane Gemze atgādināja, ka viss sākas ar apzinātību – cilvēks pats izvēlas, kur doties peldēt.
Peldsezona oficiāli Latvijā tika atklāta 15. maijā.
