Zaudējot redzi, suņi tās vietā izmanto lielisko ožu un dzirdi, un saimnieki problēmu bieži pat nenojauš. "Viņi saka: nevar būt, viņš taču redz. Bet viņš acīmredzot izmanto ožu un dzirdi, kad viņš reaģē uz kaut ko. Pat ķer bumbiņas ar visu savu neredzīgumu," zināja stāstīt veterinārārste Ilze Pētersone.
Levrete Roma redzi zaudēja pusotra gada laikā. Saimniecei Aijai sākumā bija šoks, bet pamazām notika pielāgošanās.
Pirmās pazīmes, ka pasliktinās redze, parasti var pamanīt pastaigu laikā – suns kļūst nedrošāks, sevišķi vakaros un krēslas laikā. "Ja jau pavisam redze nav zaudēta, tad ir tā, ka vairāk apdomā soli, tā kā sabijies. Ja redze tiek zaudēta strauji, tad gan ieskrien kādā priekšmetā mājās, ja maina priekšmetu izvietojumu, vai uz nepazīstamas takas var kaut kur ieskriet un apmulst," pastāstīja veterinārārste.
Visbiežāk redzes problēmas ir brahiocefāļiem jeb suņiem ar īsajiem purniņiem. "Franču buldogiem, mopšiem bieži veidojas radzenes iekaisums. Pārklāj radzenes pigmentu, un laika gaitā pakāpeniski var zaudēt redzi, ja neko lietas labā nedara," pastāstīja Pētersone.
Viena no biežākajām problēmām ir vecuma katarakta. Suņiem-senioriem teorētiski varētu palīdzēt kataraktas operācija. "Kataraktas operācijas Latvijā mēs netaisām dzīvniekiem. Vienkāršākā atbilde, kāpēc to vēl nedara – par mazu pieprasījums, klienti, kas vēlētos saviem dzīvniekiem to veikt, operācija ir samērā dārga," skaidroja Pētersone.
Jebkurā gadījumā saimniekam jāmeklē risinājumi. Un vispirms ir jādodas pie ārsta. Iekaisums, sausā acs, vecuma katarakta vai izmaiņas tīklenē – katram gadījumam ir cita pieeja, cita ārstēšana.
"Jāsaprot, kas par vainu, tad mēs varam pateikt, cik ilgs laiks vēl ar redzīti un cik lēnām vai ātri tas progresēs. Varbūt mēs varam palēlināt slimības procesu. Iespējas ir, jāsaprot, kāpēc redzes zudums sāk veidoties," norādīja Pētersone.
Pat ja redze ir neatgriezeniski zaudēta, saimniekam ir iespēja palīdzēt savam sunim justies labāk. Jāievēro tikai daži noteikumi: vairāk izmantot balss komandas, klikšķus un uzturēt ikdienas rutīnu.
"Nemainīt priekšmetu izvietojumu mājās. Pastaigu ceļus arī labi iet tos ierastos. Un, protams, turēt pavadiņā, ja iet kaut kur svešā vietā," ieteica veterinārārste.
Aija šos padomus ir spiesta pārbaudīt praksē. Viņas secinājumi ir ļoti līdzīgi: suns jābaro vienā vietā, viņam jāzina, kur atrodas bļodiņa un kur ūdens.
"Nevajag pārbīdīt mēbeles, nevajag likt liekus priekšmetus. Tas viņam ir svarīgi, tad viņš jūtas drošs, zina savu maršrutiņu. Ja būs kas jauns nolikts, viņš noteikti uzdursies virsū," pastāstīja Romas saimniece.
Ja saimniekam ir radušās aizdomas par to, ka mājdzīvnieks zaudē redzi, vetārste iesaka izmantot pavisam vienkāršu testu: netālu no suņa acīm paceļ un nomet spalvu vai vates piciņu. Ja suns uz priekšmeta kustību reaģē, tad viņš redz. Ja nereaģē, redze ir zudusi. Izmantot bumbiņu vai kādu lielāku priekšmetu nedrīkst, jo suņa asā dzirde to var sadzirdēt un notvert.
Tikmēr Roma vates piciņu neredz un savā ikdienā sunītei nākas paļauties uz citām savām maņām. "Viņai ir ļoti labi attīstījusies dzirde, attīstījusies ļoti labi smarža, oža. Tikko nočaukst kārumi, tā ir pirmais uz strīpas," pastāstīja saimniece.
Tā kā redzes zaudēšana nav ne traģēdija, ne spriedums. Ir svarīgi problēmu laikus pamanīt un sākt ārstēšanu, cik vien tas ātri ir iespējams.
