18 gadus vecs suns tikai mūža nogalē tiek pie saimnieka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Liepājas pusi par savu dzimto jau 18 gadus sauc suņu vectētiņš vārdā Tarzāns. Liktenis viņu nav lutinājis. Tikai mūža nogalē viņam ir izdevies uzzināt, ko nozīmē īsta saimnieka mīlestība, līdz šim viņam nav bijis neviens, ko saukt par savējo.

Savus spēka gadus Tarzāns aizvadīja Liepājas Karostā bez mīloša saimnieka un ģimenes. Viņš bija sargs vienā no Karostas katlumājām. Kad to slēdza, suni neviens līdzi nepaņēma. Viņš nekur neaizgāja un palika savā katlumājā, kuru reiz bija tik uzticīgi sargājis. Tarzāns pamests viens un vientuļš nodzīvoja tur vairākus gadus, pārtikdams no līdzcilvēku žēlsirdības, līdz brīdim, kad cilvēki vairs nespēja noskatīties uz vecā suņa ciešanām un nogādāja viņu patversmē.

"Tik jauks suns varēja uzreiz nonāk labās mājās un dzīvot jauki, nekādas problēmas nebūtu bijušas, visu savu mūžu būtu kādu priecējis, bet viņam nepaveicās. Cits cilvēks paņem patversmē kādu riebīgu suni ar sliktu raksturu, mokās un staigā sakostām rokām, izvilkdams suni līdz mūža galam un beigās raudot. Tikmēr labs suns paliek bez saimnieka, tas ir liktenis," prāto Tarzāna jaunā saimniece Žanna Zariņa.

Patversmē Tarzāns nodzīvoja vairākus gadus, taču atšķirībā no citiem suņiem, viņš dzīvi patversmē uztvēra ļoti pozitīvi, jo beidzot viņam bija savas mantiņas, gultiņa un kāds, kurš ik dienu samīļo.

"Viņš nemaz neizskatās pēc 18-gadīga suņa. Viņam gan bijušas kaut kādas traumas, jo kājiņas ir lauztas un tāpēc nevar paskriet, bet cik viņš var, tik mēģina skriet! Viņš ir ļoti pozitīvi noskaņots," Tarzānu raksturo saimniece Žanna, pastāstot arī to, ka piedzīvoti kritieni, lecot pāris pakāpienus uz lieveņa.

"Tarzāns ir ārkārtīgi pozitīvi noskaņots, nekaujas ar suņiem un ir ļoti labsirdīgs sunītis," sajūsmā ir Žanna. Jau no draudzības sākuma saimniece apzinājās, ka laiks, kas atvēlēts ar Tarzānu, nebūs ilgs, taču tas nevienā mirklī nebija šķērslis, lai liegtu suņukam ģimenes siltumu.  "Visi kādreiz zaudē... Ja mēs dzīvojam tikai ar egoismu, ka bail zaudēt, tad labāk vispār neņemt suni," uzskata liepājniece Žanna:

Kāda starpība - vecs vai jauns? Es apzinos, ka viņš nedzīvos vēl desmit gadus, bet rakstura ziņā starpības nav. Domāju, ka sunim ir svarīgi, lai viņš dzīvo kaut nedaudz labos apstākļos un ir laimīgs. Jebkuram sunim vajag saimnieku," raidījumam "Ķepa uz sirds" sacīja Žanna Zariņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti